Kā otrdien informēja VID, 18 000 juridiskajām personām, individuālajiem komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem nodokļu rēķinu konti atrodas Latvijas Krājbankā.
"Krājbankas darbības apturēšanu var uzskatīt par force majore situāciju, kuras risināšanai jāizmanto visas VID rīcībā esošās iespējas, lai neradītu nodokļu maksātājiem papildus izdevumus. Aicinām arī citas valsts un pašvaldību iestādes rīkoties atbildīgi, veikt izmaiņas sistēmās un aizsargāt godīgos nodokļu un dažādu pakalpojumu rēķinu maksātājus (elektrība, ūdens apgāde, u.c.), nepiemērojot soda naudas par kavētajiem maksājumiem," norādīja LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Par labajām ziņām var uzskatīt, ka Latvijas Krājbanka nav viena no lielākajām bankā, kas varētu satricināt visu Latvijas finanšu sistēmu.
Sliktā ziņa ir tā, ka diemžēl noguldījumi garantiju fondā ir ap 150 miljoniem latu, bet garantētās saistības aprēķinātas ap 350 miljoniem, tādēļ trūkstošie līdzekļi būs jāpiesaista no valsts kases kā īstermiņa aizņēmums.
Pēc LDDK rīcībā esošās informācijas, visvairāk cietīs mazais un vidējais bizness, īpaši tirdzniecības nozares uzņēmumi un to darbinieki Latvijas reģionos, jo vēsturiski plaši sazarotais reģionu tīkls ir bijusi Latvijas Krājbankas priekšrocība klientu piesaistē.