Kā komisijas sēdē uzsvēra tās vadītāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), viņa ir nepatīkami pārsteigta, ka izstrādātais normatīvs ne tikai nav saskaņots ar nozari, bet nozares pārstāvji ar to pat nav iepazīstināti.
Viņa piebilda, ka nozare ir ļoti plaša un mediju finansiālā situācija ir ļoti atšķirīga, līdz ar to nevar mehāniski ieviest kādas uz visiem piemērojamas normas, par tām nopietni nediskutējot.
Kā norādīja Mūrniece, komisijas sēdē nozares pārstāvji iebilda pret sociālā nodokļa no autoratlīdzībām ieviešanu ar 2014.gadu un tas ir jāņem vērā.
Komisijas sēdē izskanēja informācija, ka Labklājības ministrija ir sagatavojusi grozījumus normatīvajos aktos, kas iesniegti saskaņošanai ministrijām, kā arī plānots drīzumā tos iesniegt izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi paredz noteikt, ka algotā darba veicējiem obligāti būs jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no autoratlīdzības. Savukārt žurnālisti, kas, piemēram, strādās pie vairākiem darba devējiem, varēs saglabāt pašnodarbinātā statusu un izvēlēties - maksāt VSAOI vai nē.
Izvēles iespējas paredzēts saglabāt arī gadījumos, ja persona strādās algotu darbu, bet papildus, piemēram, lasīs lekcijas - tad par šo daļu būs iespējams izvēlēties maksāt vai nemaksāt VSAOI.
Ar minētajiem grozījumiem nebija iepazīstināti arī Saeimas deputāti, par ko Mūrniece pauda neapmierinātību.
Kā tika noskaidrots komisijas sēdē, ieguvums valsts budžetā plānots aptuveni 1,9 miljoni latu.
Komisijas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) uzsvēra, ka komisijas vadītājai Mūrniecei jāpiedalās koalīcijas padomē un jāaicina nepieņemt minētos grozījumus ar 2014.gadu. Kā uzsvēra Brigmanis, koalīcijai ir jāvienojas, ka šis nav 2014.gada budžeta jautājums. Pretējā gadījumā kaut ko ietekmēt nebūs iespējams.
Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Paiders uzsvēra, ka minētie grozījumi neskar to žurnālistu un mediju daļu, kas jau tagad strādā pelēkajā zonā un nemaksā nodokļus. Turklāt nodokļu sloga palielināšana liks izdomāt citas shēmas, lai saglabātu iespēju izdzīvot. Viņaprāt, lai sakārtotu jautājumus, kas skar žurnālistu sociālo aizsardzību, ir jāsāk ar tiem gadījumiem, kur vispār netiek maksāti nodokļi, kur tiek likvidēti darba līgumi un tiek maksātas tikai autoratlīdzības, kur par darbu nav samaksāts jau no jūnija.
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes loceklis Pēteris Zirnis uzsvēra, ka žurnālistu sociālā aizsardzība ir jāuzlabo, bet asociācijā ir atšķirīgi viedokļi, kā to panākt. Viņaprāt, šis sasteigtais priekšlikums nav pieņemams. Ir nepieciešams skatīties uz mediju tirgus situāciju kopumā, nevis tikai šauri sadalot izdevējus, žurnālistus u.c. Zirnis arī uzsvēra, ka noteikti ir jāizvērtē citu valstu pieredze, kur mediju tirgus tiek stimulēts un atbalstīts.
AS Lauku Avīze valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis ieteica paskatīties uzņēmēju reālos finanšu rādītājus par pagājušo gadu. Ar nelieliem izņēmumiem tie skaidri parādot, ka drukātajos medijos naudu papildu nodokļu slogam vienkārši neesot kur ņemt. Arī LŽA piedāvājums sociālā nodokļa iemaksas no autoratlīdzībām ieviest pakāpeniski vairākos gados, viņaprāt, neesot vienkārši īstenojams, jo neviens bizness nespēšot absorbēt 10% sociālā nodokļa likmes pieaugumu gadā.
Lielākoties visi nozares pārstāvji pauda līdzīgu nostāju, ka situācija ir jārisina, taču to nevar darīt mehāniski un ar steigu, bet gan rūpīgi diskutējot ar nozares pārstāvjiem. Turklāt lielākoties visi pauda pārliecību, ka sociālā nodokļa iemaksu veikšana no autoratlīdzībām ar 2014.gadu pilnā apmērā nav iespējama un daudziem medijiem būs liktenīga.
Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) ierosinājusi izstrādāt priekšlikumu, kas noteiktu pienākumu veikt VSAOI no autoratlīdzības, piemēram, žurnālistiem un citiem autoriem. Izvēles iespēju - maksāt vai nemaksāt šo nodokli - ministrija vēlas saglabāt tikai attiecībā uz pasīva veida ienākumu no autoratlīdzības, piemēram, maksājumam par tiesībām tulkot darbu, par tiesībām izplatīt darbu un līdzīgos gadījumos.
Šādu ierosinājumu kritizējusi Latvijas Žurnālistu savienība, kas norāda, ka FM priekšlikums neuzlabos žurnālistu sociālo aizsardzību, bet gan ievērojami samazinās žurnālistu un citu radošo profesiju pārstāvju dzīves līmeni. Turklāt tas radīšot sociāla rakstura konfliktu saasinājumu masu informācijas līdzekļu uzņēmumos, radot būtisku vārda brīvības apdraudējumu Latvijā.
Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija paudusi savus iebildumus pret šo ieceri.
Latvijas Žurnālistu asociācija uzskata, ka VSAOI no autoratlīdzības ieviešana pilnā apjomā no 2014.gada nav iespējama, tādēļ piedāvā diskutēt par trīs gadu pārejas periodu. Tā norāda, ka iecerētās izmaiņas ierosinātas mediju jomai grūtā periodā un nodokļu palielinājums rada vēl sarežģītāku situāciju ekonomiskās krīzes un mediju darbības biznesa modeļu neatgriezenisko izmaiņu dēļ novājinātajai nozarei. Tādēļ tā aicina noteikt trīs gadu pārejas periodu, kura laikā VSAOI no autoratlīdzībām pakāpeniski pieaugtu, tā mazinot spiedienu uz mediju budžetu.