Aicina premjeru nepieļaut iejaukšanos LU lēmumos

Nevar izslēgt gadījumu, ka MK LU rektoru neapstiprina. Iesākas jauns posms, ar valdības ierosmi pārskatīt izglītības iestāžu algu sarakstus tādā veidā, ka rektoros izticis savējais vairs nevarēs iekasēt simtu vai divus simtus tūkstošu, par to ka viņa vadītā skoliņa kaut kur pa reitingu pirmā tūkstoša apakšu kuļas, mācību spēki pelna minimālo, un dzīve ir skaista.Iespējams ir, ka MK LU rektoru apstiprina. Tādā gadījumā Kariņa valdība izjūk momentā, visu provinču rektori atviegloti uzelpo, progress turpinās. Valdību veido ZZS+SC+A/P.

lai kā arī gribētos, bet rektora apstiprināšana MK un iejaukšanās LU lēmumos nav viens un tas pats.

Pēc tā visa, kas noticis rektora vēlēšanu sakarā prātīgāk būtu bijis paklusēt. Cerams, ka valdības viedoklis būs izsvērts un nebalstīsies uz dažādiem apmelojumiem un darba ļaužu vēstulēm.

Akadēmiskie Latvijā - runasvīri, kam spēks un vara.

A ja nu... studenti nolemj "neiejaukties" Latvijas Universitātē... ar visiem viņas lēmumiem... ko tad?

Vai tiek ieteikts augstskolu autonomijas vārdā turpmāk tās vai citas augstskolas rektora apstiprināšanā MK aprobežoties tikai ar formālu balsošanu "par"?

Rektora apstiprināšanai vai neapstiprināšanai nav nekādas sakara ar politisku iejaukšanos, jo vēlēšanu process bija ne visai gluds ar visai jocīgiem lēmumiem un to pavadīja netīru dubļu straumes par vismaz vienu no pretendentiem.

Mūsu rektoru ienākumu pārskatu skat.: http://www.la.lv/publisko-augstskolu-rektoru-algas-latvija

Ja akadēmiskie goda vīri prasa “ievērojot augstskolu autonomiju kā Eiropas vērtību neatņemamu daļu, nepieļaut administratīvi politisku iejaukšanos augstskolu demokrātiski pieņemtajos lēmumos, respektējot tos un apstiprinot Latvijas Universitātes ievēlēto rektoru”, tad viņi prasa nejaukties viņu kolosālajās zādzībās; zādzību apjoms ir sekojošais: “Arī aizvadītajā gadā [2018.g.] starp valsts augstskolu rektoriem lielākie ienākumi bijuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoram Leonīdam Ribickim [..] Rektoru ienākumus gadā var veidot vairākas pozīcijas – rektora alga un cita samaksa savā augstskolā un citās augstskolās, honorāri un cita samaksa par līgumdarbiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras iemaksas, darījumi, piemēram, mantas pārdošana, un citi ienākumu veidi. Starp valsts augstskolu rektoriem lielākos ienākumus guvušais Ribickis pērn saņēmis 204 928 eiro, kas ir par 26 788 eiro mazāk nekā iepriekšējā gadā. No visiem saviem gada ienākumiem vairāk nekā 80% jeb 167 731 eiro