Aicinājums amatpersonām runāt tikai latviski praksē nestrādātu

Gan Valsts prezidents un premjers, gan pašvaldību vadītāji ikdienā, ja jūt nepieciešamību, sarunā ar iedzīvotājiem vai medijiem maina sarunvalodu no latviešu valodas uz krievu valodu vai angļu valodu. Publiskajos pasākumos vai preses konferencēs Valsts prezidents runājot latviski, kas ir atbilstoši normatīvajiem aktiem, Dienai sacīja prezidenta padomniece Līga Krapāne. "Individuālās sarunās ar iedzīvotājiem vai intervijās, lai labāk saprastos, ir vērts runāt citā valodā – krievu vai angļu. Prezidents šādu pieeju nenoraida," sacīja L.Krapāne. Attiecībā uz I.Druvietes aicinājumu, viņa pauda, ka dažādi aicinājumi šobrīd izskanot nepārtraukti, "bet jautājums ir, vai tie veicina sabiedrības saprašanos vai otrādi". "Mums ir daudznacionāla pilsēta - te runā latviski, latgaliski, poliski, krieviski, tāpēc problēmas nerada komunikācija dažādās valodās," Daugavpils domes vadības viedokli pauda preses sekretāre Līga Korsaka. "Jo vairāk valodu, jo bagātāki," sacīja L.Korsaka, norādot, ka pašvaldības darbā tiek lietota tikai un vienīgi latviešu valoda, taču saziņā ar iedzīvotājiem esot citādi – pašvaldība pielāgojoties. Ikdienā krievu valodā uz krievu mediju jautājumiem neatbild ne Valdis Zatlers, ne Vaira Vīķe-Freiberga, ne Nacionālās apvienības pārstāvji. "Kārlis Streips var pateikt dažus vārdus krieviski, un tas ir viss. Es nevaru iedomāties, ka viņu varētu piespiest runāt krieviski," Dienai atzina krieviski raidošā _Latvijas Radio 4 _programmu vadītājs-redaktors Andrejs Hutorovs. "Kā sabiedrisks medijs, to akceptējam – ja cilvēks ir izlēmis un pamato savu viedokli, problēmu ar to nav," sacīja A.Hutorovs. LR4 pārstāvis norādīja, ka grūtāk valodas jautājums risināms tiešraidēs. "Ja pēdējā brīdī uzzinām, ka intervējamais runās tikai latviski, jāspēj nodrošināt tulkojums," pavēstīja A.Hutorovs. LR4 jau organizējuši diskusiju, kurā dalībnieki runājuši gan krieviski, gan latviski. Radio darbinieki gaidījuši kritiku no klausītājiem, taču klausītāji uz to reaģējuši pozitīvi. Tāpēc LR4 nākamgad plāno attīstīt bilingvālās diskusijas, pastāstīja A.Hutorovs. "Druviete ir politiķe, viņa to var aicināt. Pārspīlējot šo jautājumu, netiek veicināts dialogs," Dienai pauda Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Inga Spriņģe, norādot, ka šādi izteikumi drīzāk veicinot sabiedrības šķelšanos. Ja medijs lūdz amatpersonu runāt krieviski, medija lūgums jāuzklausa, sacīja I.Spriņģe. "Lai ierēdņi atbild krieviski – uzliks titrus. Būtība jau nemainās - šādi latviešu valodu nepopularizēsim," teica I.Spriņģe.  Viņa atzina, ka šajā gadījumā jānodala, ka lietvedībai iestādēs var notikt tikai latviski, taču ja zvana iedzīvotājs, piemēram, ārzemnieks, muļķīgi būtu viņam atbildēt tikai valsts valodā, sacīja I.Spriņģe. Ir neatlaidīgi jāvirzās uz situāciju, kad amatpersonām Latvijā latviski runāt ir pašsaprotami, Dienai pauda Sarmīte Ēlerte, premjera ārštata padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos. Viņa norādīja, ka ne Vācijā, ne Nīderlandē nevar iedomāties ka politiķi runātu kādā citā valodā kā pirmajā gadījumā – vāciski, otrajā – holandiešu valodā, lai arī šajās valstīs dzīvo pietiekami daudz mazākumtautību un imigrantu. "Tas ir ieraduma jautājums. Jo vairāk rīkosimies kā jebkura cita Eiropas Savienības valsts, jo labāk veidosim mūsdienu sabiedrību. Demokrātija to arī nozīmē - vienotu komunikācijas telpu," sacīja padomniece. Pēc S.Ēlertes domām, latviešu valodas pašapziņa ir zema un  latviešu valodas telpa netiek pietiekami uzturēta. Tas esot slikts paradums sarunā ar krievvalodīgo nomainīt sarunvalodu, jo "kur gan krievvalodīgie iemācīsies runāt latviski, ja ne Latvijā?," sacīja S.Ēlerte. Viņa norāda, ka krievu medijiem Latvijā, iespējams, vērts būtu pāriet uz divvalodību. “Tas būs pakalpojums auditorijai,” sacīja S.Ēlerte. Arī I.Spriņģe atzina, ka pastāv valodas pašapziņas jautājums. Ļoti bieži tieši politiķi grib izpatikt auditorijai, tāpēc maina valodu. Ja medijs darbojas Latvijā, žurnālistiem jārunā latviski, taču "konfliktu saasināt nevajag", sacīja I.Spriņģe. A.Hutorovs savukārt norādīja, ka Latvijā aug jauniešu paaudze, kas dažādu iemeslu dēļ nav skolā apguvusi krievu valodu. Tāpēc drīzumā ar šo paaudzi medijiem būs jāsazinās tikai latviski – bet šoreiz nevis politisku, bet praktisku iemeslu dēļ.