Aizdomas, ka Rīgas Centra humanitārā vidusskola šķiro bērnus pēc spējām, kas ar likumu ir aizliegts

Anita (vārds mainīts) savu pirmsskolas vecuma bērnu Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā pieteica, tikko bērns bija sasniedzis piecu gadu vecumu. Lai arī skola atrodas vistuvāk dzīvesvietai, tā tomēr nav ieskaitīta viņas mikrorajonā. Kā zināms, pašreizējā kārtība paredz, ka katrai skolai ir noteikts savs mikrorajons, kas dod bērnam prioritāras tiesības mācīties 1. klasē. Kā stāsta Anita, viņa saņēmusi savu kārtas numuru, kas bijis visnotaļ cerīgs. Pirms neilga laika vecāku sapulcē direktore aicinājusi potenciālos pirmklasniekus četras trešdienas ierasties uz iepazīšanās nodarbībām. Iepazīšanās nodarbībās bērniem doti uzdevumi - tika rēķināts, skaitīts, rakstīts -, stāsta Anita. To apstiprina arī citaDienas uzrunātā māmiņa. Šāda kārtība esot noteikta visās Rīgas skolās, skaidro Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis.

Tiesa, Anitas sašutumu izraisīja pēkšņi parādījušies saraksti ar to bērnu uzvārdiem, ar kuriem notiek individuālas pārrunas. «Starp tiem bijām arī mēs. Vīram bija teikts, ka tie ir klasē sliktākie,» stāsta Anita. Skolotāja gan esot norādījusi, ka tie ir bērni, kas nav no skolas mikrorajona, taču Anita iebilst, ka tajā pašā laikā šajos sarakstos citi ārpus attiecīgā mikrorajona bērni nav parādījušies. Turklāt, kā norāda Anita, skolas pārstāvji centušies viņu pārliecināt izvēlēties citu skolu, sakot, ka potenciālais pirmklasnieks varētu netikt līdzi pārējiem bērniem.

Skolas direktore Ineta Rudzīte apstiprina, ka skolā tik tiešām notiek iepazīšanās jeb sagatavošanās nodarbības, kurās potenciālie pirmklasnieki satiekas, iepazīstas ar skolu, skolotājiem un cits ar citu. «Šādas nodarbības mums ir jau vairākus gadus. Bērni pastāsta par mīļāko dzīvnieciņu, par to, kas otram patīk, zīmē (..).» Viņa kategoriski noliedz, ka šo tikšanos mērķis varētu būt ne tik sagatavoto skolēnu atsijāšana, vēl jo vairāk, ka skolotāja varētu ieteikt vecākiem izvēlēties citu skolu. «Ieteikt izvēlēties citu skolu - pieļauju tikai gadījumā, ja skolotājs redz, ka skolēns ir sabijies no lielas klases un vajag mazāku klasi, es runāju pieļaujamības formā. Mums šādu gadījumu nav bijis. Ja skolotāji runā ar vecākiem, tad tikai tādos nolūkos, lai dotu ziņu, ka ar potenciālo pirmklasnieku līdz septembrim ir jāpastrādā - viņam savas zināšanas jāuzlabo,» pauž U. Rudzīte.

Organizācijas Iespējamā misija direktore Zane Oliņa norāda, ka nekādā gadījumā nav pieļaujama situācija, ka potenciālais pirmklasnieks tiek testēts, lai atlasītu labākos skolai. Viņasprāt, testi pieļaujami tikai izzināšanas nolūkos. Viņa stāsta, ka skolām ir jābūt gatavām jebkādam skolēnam un situācija, ka bērns jāsagatavo skolai vēl papildus, ir absurda. «Skolotājam jāprot strādāt ar jebkādu bērnu,» pauž Z. Oliņa.