Aizdomas par miljonu afēru austrumu robežas izbūvē

Vasaras sākumā Nekā personīga vēstīja, ka pazuduši uz Krievijas robežas nocirstie koki vairāku simtu tūkstošu eiro vērtībā. Savukārt par četriem tiltiem, kuri ved pāri strautiem uz robežas ar Baltkrieviju Valsts robežsardze samaksājusi četras vai pat piecas reizes vairāk nekā par tādiem pašiem uz Krievijas robežas. Nesamērīgi dārgie tilti un pazudušais mežs ir tikai daļa no IDB izmeklēšanas iemesliem, kas noveda pie ģenerāļa Garbara aizturēšanas.  

Otrdien IDB vairāk nekā 10 kratīšanās robežsardzē, būvfirmas Igate birojā un amatpersonu dzīvesvietās meklēja pierādījumus krimināllietā par nelikumībām Krievijas un Baltkrievijas robežas infrastruktūras būvēšanā. 

Izmeklētāji savāca dokumentus, datorus, telefonus un atmiņas kartes, kā arī aizturēja četras personas, tostarp bijušo robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru, kuru nogādāja nopratināšanai Iekšējā drošības birojā. Garbaram, robežsardzes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietniekam Uldim Zemmeram,  Igates šefam Mārim Peilānam un vēl vienam firmas darbiniekam nakts bija jāpavada aiz restēm.

Aizturēšanas un kratīšanas IDB veica krimināllietā par krāpšanu un dienesta noziegumiem, kas pastrādāti, izcērtot stigas, ceļot tiltus un žogus uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka te pazuduši vairāki miljoni eiro.

Peilāns pēc aizturēšanas noliedza, ka viņam bijušas jebkādas vienošanās ar Garbaru iepirkumu jautājumā. Izmeklētāji lūdz aizturētajiem piemērot apcietinājumu, taču tiesa šo lūgumu neapmierināja.

Garbars robežsardzes priekšnieka amatā bija no 2009. gada. Viņa laikā sākās austrumu robežas infrastruktūras izbūve. Amatu ģenerālis negaidīti pameta šā gada janvārī, lai gan līdz pilnvaru termiņa beigām bija vēl divi gadi.

Robežsardzes un Igates sadarbībā sākās 2015. gadā. Ceļu būves kompānija tad konkursā ieguva tiesības būvēt robežu ar Krieviju. Firmai par 17,5 miljoniem eiro jāizcērt un jāattīra 12 metrus plata stiga gar robežu, jāatjauno grāvji, jāuzbūvē caurtekas, tilti un desmitiem kilometri žoga. Darbi jāpabeidz līdz šī gada beigām.

2018. gadā Igate uzvarēja arī konkursā par darbiem uz robežas ar Baltkrieviju. Konkursa nosacījumi bija firmai neparasti parocīgi.

Robežsardze nolikumā prasīja, lai pretendentiem ir pieredze 10 kilometru ruļļu žoga būvniecībā, šķeldas seguma ieklāšanā 2500 kubikmetru apjomā un būvniecībā aizsargājamās dabas teritorijās, kur līguma vērtība ir vismaz 250 tūkstoši eiro. Nevienai Latvijas firmai šādas pieredzes nav, vienīgi Igatei, kas šādus darbus veica uz robežas ar Krieviju. Firma konkursā uzvarēja. Viens kilometrs izbūvētas un labiekārtotas robežas ar Baltkrieviju izmaksāja jau divreiz vairāk nekā uz robežas ar Krieviju. Līguma kopējā summa - 22,8 miljoni eiro. 

Zīmīgi, ka tilti sadārdzinājās pat četras vai piecas reizes. Ja uz robežas ar Krieviju viens tilts izmaksāja ap 130 tūkstošiem eiro, tad uz robežas ar Baltkrieviju šādi paši tilti katrs izmaksāja jau 600-700 tūkstošus. Būvfirmā Igate un arī robežsardzē skaidro, ka šāds sadārdzinājums neesot nekas īpašs, jo esot cēlušās cenas.

Raidījums Nekā personīga gan noskaidroja, ka četru tiltu būvniecībai Igate bija piesaistījusi apakšuzņēmēju, kam par darbu maksāta tikai ceturtā daļa no 2,7 miljoniem, ko firma saņēma no robežsardzes. Pārējā nauda palika Igatei.

Nekā personīga arī zināms, ka izmeklētājus interesē uz Krievijas robežas uzbūvētais žogs, proti, tas neatbilstot līgumā paredzētajam. Izmantoti lētāki materiāli, tas nav nostiprināts atbilstoši projektam, taču par to maksātas līgumā paredzētās summas. 

Tāpat kriminālprocesā izmeklētāji meklēs, kur palicis uz robežas nocirstais mežs. Vasaras sākumā IDB un Dabas aizsardzības pārvalde pamanīja, ka Ciblas novada Līdumnieku pagastā gar robežu izcirsta nevis likumā paredzētā 12, bet 50 un vietām pat 80 metru plata josla. Lielākajā daļā platību aizvākti celmi, zeme uzfrēzēta un nolīdzināta. Vērtīgākie zāģbaļķi aizvesti, palikušas tikai dažas kaudzes ar mazvērtīgu malku. Cirsti arī dabas liegumos augošie koki, par kuru nociršanu paredzēta kriminālatbildība. Dabas sargātāji bija pārsteigti par postījumu mērogu.

Nekā personīga pieaicinātie eksperti vērtēja, ka pēc ļoti pieticīgām aplēsēm Līdumnieku pagastā nocirstā un pazudušā meža vērtība ir vismaz 240 tūkstoši eiro, taču summa var būt arī divkārt lielāka. Nav zināms, cik daudz koku izcirsts visā robežas garumā.

Robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts ir sašutis par sava priekšgājēja un bijušā priekšnieka Normunda Garbara aizturēšanu un to, ka šī informācija publiskota. Viņš apšauba, ka izmeklēšanai vispār ir pamats. 

"Vēl ir pāragri runāt, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. Ir apsūdzības versija, uzbrūkoša. Tā ir sākotnējā informācija, mēs nerunājam par to, ka ir nosūtīts kriminālprocess kriminālvajāšanai, ka kāds tiktu notiesāts. Man ir diezgan lielas šaubas par izmeklēšanas kvalitāti, kas tiek īstenota IDB," pret Garbaru un Igates pārstāvjiem vērsto izmeklēšanu kritizē Pujāts.

Par pazudušajiem kokiem versijas mainās. Jūnijā robežsardze apgalvoja, ka nekas nav pazudis. Nocirstie koki esot novietoti krautuvēs. Tagad, kad kokus meklē arī IDB un Valsts kontrole priekšnieks atzīst, ka daļa tomēr esot aizvesta. 

"Robežsardzei ir informācija, ka pakalpojumu sniedzējs zināmu daudzumu koku ir izvedis, bet tā informācija mums ir un tas ir risināms civiltiesiskā kārtībā par attiecīgi summas, iespējams, ieturēšanu. Tā ir noteiktā pakalpojuma sniedzēja atbildība. Ja tas ir patvaļīgi izvedis kokus no robežas joslas, tad norādīts, ka ir jāveido krautuves. Ja pakalpojuma sniedzējs kokus ir nozadzis, tā ir viņa atbildība," skaidro Pujāts.

Sadārdzināto konkursu par Baltkrievijas robežas būvniecību neesot pamata apšaubīt, jo tam pamatā ir projekts un tāmes, ko vērtējusi Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumu komisija.