Jau pērn to ieteikusi arī Valsts kontrole (VK) - kā Dienai norādīja valsts kontroliere Ingūna Sudraba, šie aizrādījumi jāņem vērā ikvienai pašvaldībai (un vietvaru finansēti preses izdevumi ir lielākajai daļai pašvaldību), jo nevienas pašvaldības funkcija nav komercdarbība. Konfliktsituācija samilzusi ap Jelgavas pilsētas domes aģentūras Zemgales INFO izdoto, no pašvaldības budžeta pilnībā finansēto nedēļas laikrakstu JV, ko jelgavnieki pastkastītē saņem bez maksas. Tas ne vien informē lasītājus par aktualitātēm pašvaldībā, bet arī pieņem privātpersonu maksas sludinājumus, piemēram, par atlaidēm veikalos. Tas nozīmē, ka par Jelgavas nodokļu maksātāju naudu pašvaldība veic komercdarbību, lai gūtu peļņu, vērtē L.Austere. Tādējādi pašvaldība arī iejaukusies izdevējdarbības un reklāmas biznesā, jo JV reklāmas izcenojumi ir zemāki nekā vietējos laikrakstos. "Tas būtu tāpat, ja vietējā avīze papildus peļņas gūšanas nolūkā sadomātu, piemēram, sākt labot zobus," salīdzina L.Austere. Ja nelikumīgo darbību nepārtrauc, teorētiski var pieļaut, ka, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, JV varētu parādīties arī politiskā reklāma, ja izdevuma veidotāju izpratnē sludinājumi ir vien informācijas sniegšana, saka sabiedriskās politikas centra Providus eksperte Linda Austere. Pašvaldība tomēr nav naska paklausīt ministrijai. Pilsētas mērs Andris Rāviņš (ZZS) Dienai sacīja - par to, kā rīkoties, vēl tiekot diskutēts un domāts: "Rakstām vēstuli un domājam." "Avīze ir uztaisīta, krāsaini nodrukāta uz laba papīra un piegādāta, maksājot ar pašvaldības iekasētajiem nodokļiem. Līdz nākamajām vēlēšanām tā būs aizgājis vismaz pusmiljons latu (laikrakstu un šo portālu ir dibinājusi pašvaldības aģentūra Zemgales INFO, kura 2008.gadā no pilsētas budžeta plāno saņemt 273 570 latu). Tas nav maz, rēķinot, ka Jelgavas pašvaldības gada budžets ir ap 60 miljoniem latu un tādās jomās kā bibliotēku, muzeju uzturēšana tiek izdots krietni mazāk. (..) Ja mēs parēķinām, cik nākamajām pašvaldību vēlēšanām varētu būt iztērējis Jelgavas Vēstnesis, tad iznāk ap 10 latiem uz vienu vēlētāju - turklāt ne no partijas kases. Protams, atšķirībā no priekšvēlēšanu lapiņas politiska aģitācija tādā laikrakstā ir krietni atšķaidītākā veidā. Taču, manuprāt, daudz un vienpusēji rakstot par varas vīru labajiem darbiem, efektivitāte te varētu būt pat iespaidīgāka," publikācijā Dienā rakstīja laikraksta Zemgales Ziņas žurnālists Gaitis Grūtups. Zemgales INFO direktora Jāņa Kovaļevska paustais liecina, ka viņš pašvaldības izdevumu uzskata par tādu pašu avīzi kā citas, bet pret to vērsto kritiku - par konkurences cīņas izpausmi. Plašā publikācijā JV viņš uzskaita iemeslus, kādēļ, viņaprāt, pilsētas medijiem "netīk" JV: vietējais laikraksts Zemgales Ziņas nevēloties zaudēt monopolstāvokli, nespēj konkurēt profesionālā ziņā, nespēj uzturēt "neadekvāti augstu" reklāmas cenu u.tml. Sarakstē ar ministriju pašvaldība nosauc citus argumentus: likumā pašvaldībām paredzēta izglītošanas funkcija, kā arī publiskie pakalpojumi. Domes ieskatā tie būtu arī maksas sludinājumi, taču RAPLM to vērtējusi kā nesamērīgi plašu likuma normu tulkojumu. Ministrijas ieskatā reklāmas pakalpojumi JV vērtējami kā pašvaldības darbība privāttiesību jomā, tāpēc RAPLM uzdevusi Jelgavas domei precizēt Zemgales INFO nolikumu, lai tas atbilstu likumiem, kā arī atcelt domes lēmumu par sludinājumu izcenojumiem. ***
Kā vērtējat situāciju ar Jelgavas Vēstnesi?
Privātpersonu maksas sludinājumu ievietošana pašvaldības bezmaksas laikrakstā ir uzskatāma par konkurences kropļošanu, jo nevar par pašvaldības subsidētiem līdzekļiem darīt to, ko tajā pašā teritorijā dara komerclaikraksti. Tas nav ētiski un nav arī īsti likumīgi. Atbildot uz saņemto sūdzību, ministrijas juristi ir konstatējuši pārlieku plašu pašvaldību likuma normu interpretāciju. Ja izdevums nepiekrīt šim lēmumam, tad tam ir iespējas to apstrīdēt. Taču lietās, kur ministrija ir pieņēmusi līdzīga rakstura lēmumus, tā ir vinnējusi.
Nellija Ločmele, Reģionālās preses Diena (izdod Zemgales Ziņas) direktore-galvenā redaktore:
Esmu gandarīta par RAPLM lēmumu, jo uzskatu, ka Jelgavas domes rīcība, veidojot Jelgavas Vēstnesi nevis kā domes informatīvu izdevumu, bet gan kā neatkarīga laikraksta atdarinājumu un pieļaujot reklāmas pārdošanu tajā, ir rupjš mēģinājums ietekmēt mediju tirgus situāciju Jelgavā un manipulēt ar pašvaldības iedzīvotājiem, kuriem jau drīz atkal būs jādodas pie vēlēšanu urnām. Domāju, ka likumdevējiem būtu precīzi jādefinē pašvaldību pienākumi iedzīvotāju informēšanā, skaidrāk nosakot formu un robežas šo pienākumu pildīšanai, lai tās netiktu pārkāptas tik absurdā veidā, kā esam redzējuši Jelgavā.