Rosināto izmaiņu mērķis ir sniegt CVK priekšsēdētājam iespēju iegūt pilnvērtīgu informāciju vēlēšanu sagatavošanas un vadīšanas laikā, ļaujot sekot līdzi iespējamiem riskiem un apdraudējumiem, kas var kompromitēt vai citādi negatīvi ietekmēt vēlēšanu procesu un radīt apdraudējumu nacionālajai drošībai, skaidrots likumprojekta anotācijā, vēsta Saeimas Preses dienests.
Sēdē klātesošie Valsts drošības dienesta (VDD) un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāvji deputātus informēja, ka, piešķirot CVK priekšsēdētājam pieeju valsts noslēpumam, būtu iespējams brīvāk dalīties ar informāciju, kas noderīga ar vēlēšanām saistītu apdraudējumu novērtēšanai un lēmumu pieņemšanai. Savukārt esošais CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars deputātus aicināja apsvērt iespēju pieeju valsts noslēpumam piešķirt arī pārējiem CVK locekļiem.
VDD un SAB iepriekš Dienai atzina, ka iepriekš ir bijuši gadījumi, kad pieeja klasificētai informācijai CVK priekšsēdētājam būtu noderējusi vēlēšanu procesa organizēšanas gaitā.
"Ņemot vērā sarežģītos ģeopolitiskos apstākļus un aizvien pieaugošos kiberdrošības apdraudējumus, atsevišķu ārvalstu, jo īpaši Krievijas, centieni ietekmēt vēlēšanu rezultātus sev labvēlīgā virzienā nemazināsies, tāpat pieaugs politiski motivētu kiberuzbrukumu riski. Tādēļ ir svarīgi, lai CVK priekšsēdētājam būtu pieejama visa informācija, kas var būt noderīga, lai nodrošinātu tiesisku vēlēšanu norisi," Dienai pauda VDD.
Aizsardzības komisija aicinās likumprojektu Saeimā izskatīt divos lasījumos kā steidzamu. Iecerēts, ka to varētu pieņemt, lai uzdevums iegūt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu attiektos jau uz nākamo CVK vadītāju.