Meitenes tēvs bērna aprūpē nepiedalījās, tāpēc viņam, tāpat kā tagad apcietinājumā nonākušajai mātei, atņemtas aprūpes tiesības. Jau vēstīts, policijai ir aizdomas, ka 40 gadu vecā sieviete no Siguldas, kura strādāja par medmāsu, gadiem ilgi apzināti kropļojusi meitas aci un savulaik varētu būt nonāvējusi divus citus savus bērnus, kuri miruši neskaidros apstākļos.
Jau rakstīts, ja policijas aizdomas apstiprināsies, šī būs pirmā šāda lieta ne vien Latvijas kriminālistikā, bet arī medicīnā. Tas nozīmētu, ka mātei gadiem ilgi izdevies apmānīt ne tikai Latvijas un ārvalstu speciālistus. Viņi vairākus gadus uzskatīja, ka meitene cieš no kādas nezināmas slimības, nevis actiņai ir radīts mehānisks bojājums. Uzzinājuši par sievietes iespējamajiem nodarījumiem, satriekti ir arī labdarības portāla palidzesim.lv darbinieki, kuri pirms diviem gadiem vāca ziedojumus slimajai meitenei. Latvijas mediķi vēstīja, ka bērnam nepieciešama ģenētiska izmeklēšana, ko veic klīnikā Austrijā. Cilvēki saziedoja vairākus tūkstošus latu.
Portāla direktore Ilze Skuja uzsver - no saziedotās naudas neviens santīms netika meitenes mātei, tika apmaksāti tikai konkrēti klīnikas rēķini. «Man ir milzīgs šoks. Mēs taču ar bērna māti vairākas reizes tikāmies. Mums viņa bija mamma, kura zaudējusi divus bērniņus un kurai trešais ir smagi slims, nolēmām palīdzēt bērnam,» saka I. Skuja. Meitenes māte stāstījusi, ka vēlētos vēl vienu bērnu, viņa apsverot mākslīgo apaugļošanu vai adopciju.
Lietas atklāšanā kā pirmos var nosaukt Bērnu slimnīcas mediķus. Acu slimību klīnikas vadītāja Sandra Valeiņa tagad jau 12 gadu veco meiteni un viņas māti pazina vairākus gadus - kopš bērns iestājās klīnikā. Mediķiem bija aizdomas par kādu jaunu, retu, ģenētiski noteiktu saslimšanu. Kā stāsta S. Valeiņa, meitenei tika noteiktas neskaitāmas medicīniskās analīzes un veikti dažādi izmeklējumi. Taču, lai arī uz konsultācijām tika piesaistīti dažādu medicīnas nozaru profesori gan no Latvijas, gan arī no ārzemēm, diagnoze ārstiem palika neskaidra.
Novembra sākumā S. Valeiņa piesaistīja slimnīcas psihoterapeiti Guntu Andžāni. Meitenei jau kuru reizi veikta ārstēšana, tomēr pēc sasniegtajiem rezultātiem cikliski atkārtojušās tās pašas problēmas. Psihoterapeite savāca datus par ģimenes anamnēzi, arī par meitas un mātes savstarpējām attiecībām. Uzrunāja arī ģimenes ārstu, kolēģus darbavietā. «To sauc par psihosomatisku pieeju gadījumam,» paskaidro G. Andžāne. Viņa uzsver - ar komandas darbu varēja ieraudzīt kopējo ainu, kas palīdzēja atklāt patiesību. Liela nozīme bija arī ārvalstu konsultantam no Londonas.
G. Andžāne arī norāda - parasti ārsts uzlūko bērna māti kā personu, kas ir ieinteresēta bērna veselībā, un tic viņai. «Konkrētajā gadījumā māte pielikusi daudz pūļu, izdomas un melu, lai slēptu savus patiesos mērķus no visiem - ārstiem, aprūpes personāla, palīdzības organizāciju cilvēkiem un citām iesaistītajām pusēm,» saka G. Andžāne. Sieviete atstājusi teju priekšzīmīgas mātes iespaidu, kura ir izpalīdzīga, rūpīga, punktuāla, lietišķa. Ir versija, ka, iespējams, sieviete labprāt izbaudīja uzmanību, ko saņēma bērna it kā retās slimības dēļ. Par to viņa varēja runāt ne tikai labāko Latvijas speciālistu lokā, bet arī ārvalstu semināros.
Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins gan kā vienīgo varbūtējo motīvu nosaucis mantkārību, proti, sieviete centusies gūt materiālu labumu, pabalstus par bērnu invalīdu. Cik tieši lielu pabalstu māte saņēma, Dienai neizdevās noskaidrot, jo nav zināms, vai viņa varēja saņemt pabalstu par bērna invalīda kopšanu, kas ir 150 latu, tā kā bērns darbadienās dzīvoja speciālajā internātskolā. Papildu šim pabalstam pienākas vēl 75 latu pabalsts par bērnu invalīdu.
Mirttante