lv_ publicētā informācija. S. Millere uzsver - AKKA/LAA nelemj par sankcijām un nepiemēro sodus.“Šobrīd jautājumā par sociālajiem tīkliem ir sacelta milzīga ažiotāža, un es nesaprotu, kā interesēs tas varētu būt,” skaidro S. Millere. Viņa uzsver - AKKA/LAA nav sodītāju organizācija. „Mēs pārstāvam konkrētus autorus - darbojamies autora pārstāvja lomā un pārvaldām autora tiesības uz savu darbu,” stāsta AKKA/LAA Literāro un dramatisko darbu nodaļas vadītāja.
Autortiesību likuma 42. panta 4. punktā ir noteikts, ka “vispārējo licenci izsniedz autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un šī licence dod tiesības izmantot visu to autoru darbus, kurus pārstāv šī organizācija”, savukārt, ja rodas kādi pārkāpumi vai neskaidrības autora, otrās puses (šajā gadījumā LKKA/LAA) un trešo pušu (citu patērētāju starpā) starpā, tad notiek vēršanās pie tiesībsargājošajām instancēm. “Sodīšanas instruments ir Latvijas tiesībsargājošās instances, tas nav un nebūs mūsu kompetencē,” uzsver S. Millere.
Savukārt Valsts policijas preses pārstāve Sintija Virse skaidro, ka
lielā mērā satura kontrolēšana interneta vidē ir atkarīga no pašiem
autoriem. „Protams, daļēji saturu kontrolē policija, tomēr mēs nevaram
izkontrolēt visu – apskatīt katru rindkopu, kas tiek publicēta. Tās taču
būtu muļķības!” uzsver S. Virse. Valsts policijas pārstāve norāda: „Ja
autori uzskata, ka viņu tiesības ir pārkāptas, tad viņi vēršas ar
iesniegumu policijā - tāds ir klasiskais modelis.”
Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga norāda, ka ar šādu problēmu nav saskāries, viņaprāt šāda iniciatīva, ja tiktu realizēta, būtu absurda. „Pat ja tiešām būs ierosinājums kontrolēt sociālajos tīklos citēto vai pārpublicēto autoru saturu, kas savā būtībā nav nošķirami, ar to tiktu galā juristi,” skaidro J. Oga. Latvijas Literatūras centra direktors pieļauj iespēju, ka pat baumu līmenī šāds apgalvojums varētu būt saistīts ar nesakārtoto autortiesību likumu.