Vairāki eksperti Latvijas radio norādīja, ka tendence ir pastāvoša un mazākuma viedoklis ir jāņem vērā, tomēr būtiski, lai tas nekropļo mākslu, kas ir laikmeta un valodas liecība. Rakstnieks Otfrīds Preislers grāmatu Mazā raganiņa sarakstīja 1957. gadā. Pēc tam to tulkoja dažādās pasaules valodās un arī latviešu valodā. Tomēr tikko Vācijā izlemts mainīt grāmatas tekstu nodaļā ar nosaukumu Sacentīsimies, kur meteņu ainās bērni pārģērbušies par čigāniem, par indiāņiem, turkiem arī raganām, kā arī nēģerēniem. Izdevējs Vācijā vārdus "nēģeris" un "nēģerēns" izlēmis svītrot.
Mazo raganiņu pirms 13 gadiem audio grāmatā ierunāja aktrise Guna Zariņa. Viņa ir pārsteigta par grāmatas cenzūru, jo meteņu ainā, kur bērni pārģērbušies un spēlējas, nesaskata rasismu. Drīzāk diskutējamas būtu ainas, kur bērni saņēmuši atriebību par savu nežēlastību. Guna Zariņa Latvijas radio atzina, ka vienmēr ir iespēja būt nekorektam, bet nav iespējams izņemt visu, kas var kādu aizvainot.
Arī Zviedrija, sagaidot Jauno gadu, izlēmusi rīkoties līdzīgi. Šeit katru gadu televīzija translē Volta Disneja multiplikācijas filmas un arī šogad filmiņu Ziemassvētku vecīša darbnīca. Tomēr tikko no multfilmas izgrieztas epizodes, kur parādās tumšas krāsas smieklīga lelle, kā arī vēl kāda lelle, kas vizuāli atgādina ebreju. Šīs ainas izņemtas, jo tiek uzskatītas par rasistiskām. Tās izņēmis pats filmas autors: Volta Disneja kompānija.
Zviedrijā strādājošā žurnāliste Sandra Vienberga uzskata, šīs ainas izņemt ir pamats. Bet, runājot par Mazo raganiņu, Veinberga uzskata, ka klasikai gan ir jāatrod vieta bibliotēku plauktos, tomēr tad cita laika valoda un pieņēmumi ir jāpaskaidro. Žurnāliste vērtē, ka arī par latviešiem ārvalstīs var būt aizspriedumi un nicinoši apzīmējumi. Zviedrija ir valsts, kas arī apšaubījusi to, vai, piemēram, populārajai grāmatai par Tintina piedzīvojumiem Moru zemē jābūt plauktos, tomēr grāmata nav pazudusi no bibliotēkām. Tāpat arī mazākajiem bērniem nesen radītā Stīnas Virsēnas multiplikācijas filma, kur parādās melna meitenīte, kurai uz galvas zied puķes, izpelnījusies vairāku kinoteātru cenzūru. Veinberga aicina šajos gadījumos domāt par to, kāds ir bijis autora nodoms.
Arī igauņi saskārušies ar šāda veida cenzūru, ziņo Latvijas radio. Pirms vairākiem gadiem Agatas Kristi mantinieki lūguši izdevējus nomainīt grāmatas Desmit mazi nēģerēni nosaukumu. Šo par bīstamu tendenci uzskata asociētais profesors Viktors Freibergs. Viņš skaidro, ka mūsdienās radītai literatūrai var prasīt korektu valodas lietojumu, tomēr pagātnē rakstīto un radīto darbu cenzūra var tos tikai kropļot.
Latvijas Cilvēktiesību centrs uzskata, ka vērā ņemama ir starptautiska prakse, tomēr katras valsts vēsturiskā situācija atšķiras. Arī Latvijā ir gadījumi, kad termini tiek mainīti, piemēram, vēl nesen likumos pastāvēja apzīmējumi "plānprātība" un "garīga atpalicība", kas ir aizskaroši cilvēkiem ar invaliditāti. Cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska norāda, ka diskriminācijas novēršanā veiktais ir jāapzinās.
Lai gan aptaujas atspoguļo lielu neiecietības līmeni, svarīgs ir jautājums, vai šāda neiecietība var pāraugt reālā darbībā. Gadījumi, kad valstis pārvērtē valodas lietojumu, saistītas ne tikai ar literatūras klasiku, bet arī, piemēram, ar saldumu nosaukumiem. Mākslas darbu cenzūru savdabīgā veidā ieviesusi arī Krievija. Pagājušā gadā tā uzlikusi vecuma cenzu multfilmām Nu, pagaidi! un Krokodils Gena. Pie vainas gan ir nevis rasisms vai neiecietība, bet nelāgi paradumi: vilks smēķē un dzer, un krokodils Gena pīpē pīpi. Tāpēc multfilmas, kurās nelāgo paradumu ainas nav izņemtas, var skatīties tikai pieaugušie, rezumē Latvijas radio.