Situācija ar algām ir tik saspringta, ka apdraud Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pastāvēšanu, daudzi darbinieki jau iesnieguši atlūgumus, brīdina tās prezidents Ivars Kalviņš. Atbildīgā ministrija sola rudenī nākt klajā ar risinājumiem, taču ļoti jāšaubās, vai nākamā gada budžetā tiks atrasts papildu finansējums šim mērķim.
LZA finansējums 2008. gadā tika divkārt apcirpts un 15 gadu laikā tā arī nav atgriezts iepriekšējā apjomā, kaut gan izmaksas ir dramatiski augušas. Vajadzīgi būtu vismaz 794 636 eiro gadā, lai nosegtu izdevumus un paceltu darba samaksu vidējās algas līmenī, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēdē situācijas nopietnību ieskicēja LZA prezidents. Pat viņa algu par konkurētspējīgu nenosauksi, lai gan ir visaugstākā LZA – tā ir 1500 eiro (uz papīra), un diez vai kāds ministrijas ierēdnis par tādu būtu ar mieru strādāt. Citiem tā ir vēl mazāka: LZA ģenerālsekretāram – 1200 eiro, viceprezidentam un Senāta priekšsēdētājam – 814 eiro, ārlietu sekretāram – 600 eiro. Četru nodaļu vadītājiem trijiem tā ir 760 eiro, vienai – 100 eiro. Un visi šie cilvēki ir akadēmiķi. Zinātniskie sekretāri saņem 500 līdz 536 eiro. Arī pārējos posteņos – no sabiedrisko attiecību speciālistes līdz pat padomniekam konsultantam – algas ir robežās no 100 līdz 856 eiro. Tikpat niecīga – no 130 līdz 550 eiro – ir avīzes Zinātnes Vēstis un žurnāla LZA Vēstis, kā arī Terminoloģijas komisijas darbinieku atlīdzība.
I. Kalviņš vērsa uzmanību uz to, cik nesalīdzināmi labāks ir Lietuvas Zinātņu akadēmijas (LTZA) finansējums.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 19. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00