Algas nodokļu reformā pieļauto kļūdu dēļ parādnieku skaits varēja būt vēl lielāks

Arī gadu pēc vērienīgās nodokļu reformas ieviešanas grāmatveži ar šausmām atceras brīdi, kad pirmo reizi ieraudzīja jaunos algu un tās nodokļu aprēķinus - jāpiemēro progresīvs nepaliekamais minimums algām līdz 1000 eiro un dažādas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes ienākumiem virs 1667 eiro mēnesī. Neviens īsti līdz galam neizprata izmaiņu būtību un sekas, secina Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Lilita Beķere. Reālo ainu strādājošie ieraudzīja, kopš 1. marta iesniedzot gada ienākumu deklarācijas. Daudziem bija pamatīga vilšanās, jo, pašiem to neizprotot, palikuši parādā valstij.

VID dati liecina, ka nedēļas laikā iesniegti gandrīz 386 tūkstoši deklarāciju, no tām apstrādāti vairāk nekā 250 tūkstoši deklarāciju, kas liecina – gandrīz 19 tūkstošiem personu jāpiemaksā budžetā 1,43 miljoni eiro, bet gandrīz 232 tūkstoši personu no valsts saņems 43 miljonus eiro. Viens no parādu iemesliem - gada laikā auguši ienākumi un te liels vaininieks ir diferencētais neapliekamais minimums. Grāmatveži darbiniekam piemēro to skaitli, kuru divas reizes gadā sūta VID, kas neapliekamā minimuma aprēķinā izmanto iepriekšējā perioda atalgojuma datus un kas var neatbilst faktiskajai situācijai.

Tomēr daudziem, piemēram, jaunajām māmiņām un tiem, kas sākuši darba gaitas vai piestrādājuši, parādu varēja nebūt, un te atbildība jāuzņemas ierēdņiem un arī daļai grāmatvežu.

“Tiem, kas akli piemēroja VID atsūtīto neapliekamo minimumu, zinot, ka šim cilvēkam viņš nepienākas. Likumā sākotnēji nebija paredzēta iespēja atteikties no neapliekamā minimuma, līdz ar to tie grāmatveži, kas saprata – ja cilvēks atnācis no māmiņu atvaļinājuma un viņam alga ir virs 1000 eiro, tātad viņam vispār nepienākas nekas, un ja akli piemēroja, tad šeit rodas problēma. Tika atsūtīt pilns 200 eiro prognozētais neapliekamais minimums,” tā Lilita Beķere.

Pārējā grāmatvežu sabiedrība no situācijas sākotnēji izgāja, liekot strādājošajiem rakstīt iesniegumu ar lūgumu atteikties no neapliekamā minimuma. “Mēs, atsaucoties uz darba likumu, ka cilvēks var izteikt savu vēlmi, tā interpretējām un teicām: uzraksti šo iesniegumu, ka Tu atsakies. Mēs izskaidrojām un šiem cilvēkiem  īstenībā problēmām nevajadzētu būt,” atklāja grāmatvede. Viņa tagad atzīst - ja daļa grāmatvežu tā nebūtu rīkojušies jau laikus, tracis būtu vēl lielāks. Saeima tikai piecus mēnešus pēc reformas starta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredzēja iespēju pašam darbiniekam algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā atzīmēt, lai darba devējs nepiemēro VID prognozēto neapliekamo minimumu.

Iepriekšējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) LNT Top10 atzina, ka tā laika valdība gribējusi kā labāk, tomēr tagad redzams, ka apjomīgās izmaiņas vajadzējis skaidrot vairāk. “Viena mācība, ka tik lielas izmaiņas īstenojot, ir jāskaidro, jāskaidro, jāskaidro [..],  var redzēt, ka diezgan liela sabiedrības daļa nebija uztvērusi, ka tas attiecas uz viņiem,” atzina ministre.

Situāciju kritizē uzņēmumus pārstāvošā Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera, kuras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzskata, ka Latvijas labklājības līmenis vēl ir pārāk zems, lai ieviestu progresivitāti, vispirms ienākumus vajadzēja palielināt. “Ja sabiedrība sasniedz labklājības līmeni lielā cilvēku skaita ziņā, tad jautājums par progresivitāti tiešām vietā. Bet mums cilvēku skaits, kam ir lielie ienākumi,  ir relatīvi neliels, budžetā lielas jēgas no tā īpaši daudz nebūs. Tagad progresivitātes slieksnis esot noteikts ļoti zems, kā dēļ sarežģītajā sistēmā iesaistīti gandrīz visi. Bet progresivitāte nozīmē, ka arī pašiem cilvēkiem jāiesaistās savu nodokļu lietās, kas ir neierasti, jo līdz šim par visu parūpējās darba devējs.

Ļoti zemo progresivitātes slieksni, kas sākas pie 440 eiro, kritizē arī bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, atklājot, būtu labi šo progresivitāti sākt no vidējās algas. Tikmēr Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa), kurš savulaik pētīja nodokļu sistēmu norāda, ka mainot pašreizējo sistēmu, uz spēles būtu 250 miljoni eiro valsts budžeta naudas. Viņš uzskata, ka sistēmā izmaiņas var veikt pēc dažiem gadiem. “Kad sāks strādāt reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli, jo rezultātā palielināsies darba spēka nodokļu iekasēšana un tad būs iespējams vispār atteikties no diferencētā minimuma un pāriet uz vairāk saprotamu, tīri progresīvu likmju sistēmu. Bet pašlaik, kamēr aplokšņu algu problēma tomēr ļoti izplatīta, šis ir – patīk vai nē – diezgan efektīvs veids, kā iekasēt budžetā ieņēmumus,” atzina deputāts.

Tomēr reaģējot uz iedzīvotāju sašutumu, arī jaunievēlētie politiķi situāciju ar diferencēto neapliekamo minimumu vērtē kā nenormālu, jo nav zināmi reāli maksājamais nodokļu apmērs, tāpēc tiek plānotas izmaiņas.