Viņš skaidroja, ka patlaban tiek vēl vairāk samazināta Latvijas un Igaunijas akcīzes nodokļa sloga starpība stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kur no 8% akcīzes nodokļa kāpuma tagadējo 5% vietā valsts sagaida ieņēmumu papildu 1,5 miljonu eiro apmērā.
"Taču Latvijas un Igaunijas akcīzes nodokļa sloga atšķirības samazināšana rada risku zaudēt nodokļa ieņēmumus no Igaunijas un Latvijas pierobežas tirdzniecības, kas 2022.gadā bija aptuveni 30-35 miljoni eiro," uzsvēra Vītols, piebilstot, ka, asociācijas ieskatā, izvēle celt nodokli vēl par 3% ir nepārdomāta, jo var radīt nodokļu ieņēmumu zaudējumu, nevis plānoto 1,5 miljonu eiro pieaugumu.
Pēc LANA aplēsēm, FM lielākais akcīzes nodokļu piedāvājuma ieguvējs ir alus - lai gan alum ir procentuāli lielāks nodokļa pieaugums, tā bāzes likme ir vairāk nekā divreiz mazāka. Piemēram, 2023.gadā viena litra 5% spirta bāzes dzēriena nodokļa slogs ir 1,04 eiro, bet viena litra 5% alum tas ir 0,5 eiro. Vītols norādīja, ka, ja tiks pieņemts esošais FM piedāvājums, tad nākamgad tikai pieaugs diskriminējošas likmes par alkoholiskajiem dzērieniem ar vienādu alkohola saturu.
Tāpat viņš uzsvēra, ka jaunais FM piedāvājums paredz, ka spirta bāzes dzēriena nodokļa slogs būtu 1,13 eiro, bet alum - 0,54 eiro, alum radot pieaugumu 0,04 eiro apmērā, bet tāda paša alkohola daudzuma spirta bāzes dzērienam - 0,09 eiro.
"LANA kategoriski iebilst pret nodokļu diskriminācijas pieaugumu un uzskata, ka FM piedāvājums būtu jākoriģē," sacīja asociācijas izpilddirektors.
Vienlaikus Vītols minēja, ka jau patlaban LANA biedri novērojuši, ka pircēji vairāk izvēlas ekonomiskā segmenta produktus - ja līdz 2020.gadam patērētāju vidū bija novērojama tendence vairāk iegādāties "premium" klases dzērienus, tad patlaban redzams, ka inflācijas, EURIBOR likmes palielināšanās un citu apstākļu ietekmē samazinājusies cilvēku pirktspēja.
"Akcīzes nodokļa sloga lielāks pieaugums varētu mudināt daļu patērētāju meklēt iespēju iegādāties alkoholiskos dzērienus par lētāko cenu, kas savukārt varētu atkal palielināt nelegālā tirgus apgrozījumu," uzsvēra Vītols, piebilstot, ka nelegāli tiek tirgoti galvenokārt stiprie alkoholiskie dzērieni.
LANA reģistrēta ir 2009.gadā, un tajā ir apvienojušies vairāki alkoholisko dzērienu ražotāji un izplatītāji - 12 biedri un viens asociētais biedrs. Asociācija ir Eiropas alkohola nozares asociācijas "SpiritsEurope" biedrs un Latvijas pārstāvis. Asociācijas mērķis ir sekmēt pārdomātu un funkcionālu alkoholisko dzērienu aprites likumdošanu, kas sekmētu atbildīgu alkoholisko dzērienu patēriņu un sabiedrības veselības uzlabošanos kopumā.
LETA jau vēstīja, ka, lai varētu no nākamā gada ieviest PVN samazināto likmi 12% apmērā augļiem un dārzeņiem, nepieciešamos 16 miljonus eiro varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas.
Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme būs 21%. Lai varētu no 1.janvāra ieviest samazināto 12% PVN likmi, budžetā jāatrod 16 miljoni eiro, iepriekš paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban valsts budžetā rezervi šim nolūkam neredz, un, ņemot vērā budžeta sagatavošanas virzību, arī manevra iespējas ir visai šauras. Turklāt iepriekš uzņēmējiem arī solīts, ka būtiska nodokļu paaugstināšana nākamgad nenotiks.
Tādējādi kā vienīgo risinājumu, kur atrast nepieciešamos 16 miljonus eiro, Ašeradens redz budžetā piedāvāto akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanā un to straujākā celšanā. Patlaban pirmajā lasījumā apstiprinātajā budžeta projektā šīs likmes jau ir piedāvāts paaugstināt, lai izlīdzinātu tās ar pārējām Baltijas valstīm.
Kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiks piedāvāts palielināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem par 10,8%, kur ietekme uz cenu ir 0,01 eiro uz litru salīdzinājumā ar 2023.gada likmi, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu virs astoņiem gramiem uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem par 19,3%, kur ietekme uz cenu ir 0,03 eiro uz litru salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. Tādējādi budžetā varētu iegūt 1,681 miljonu eiro.
Tāpat kā kompensējošais pasākums tiek piedāvāta akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana cigaretēm - par 15% jeb par 10 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,49 eiro uz paciņu salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī likmju paaugstinājuma varētu iegūt vēl piecus miljonus eiro.
Tiek piedāvāta arī akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana stiprajam alkoholam - par 8% jeb trim procentpunktiem vairāk pret budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,67 eiro uz vienu litru (ar alkohola saturu 40 tilpumprocenti) salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī likmes paaugstinājuma varētu iegūt 1,5 miljonus eiro.
Tāpat tiek piedāvāta akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana karsējamai tabakai - par 15% jeb 10 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,22 eiro uz paciņu (5,4 grami) salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 1,3 miljonus eiro.
Plānota arī akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana smēķējamai tabakai - par 15% jeb pieciem procentpunktiem salīdzinājumā ar budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,67 eiro uz 40 gramiem tabakas salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 790 000 eiro.
Tiks piedāvāta arī akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana tabakas aizstājējproduktiem (nikotīna spilventiņi) - par 15% jeb pieciem procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,31 eiro uz iepakojumu (14 grami) salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 120 000 eiro.
Tāpat plānots akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, piemērot 9,64 eiro par megavatstundu (MWh) 1,91 eiro par MWh vietā tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 170 000 eiro.
Piedāvāta arī azartspēļu automātu skaita prognozes precizēšana, no kuras budžetā varētu iegūt 2 160 300 eiro.
Kopumā piedāvātie kompensējošie pasākumi budžetam dotu 12 721 300 eiro.
Savukārt vēl trīs miljonus eiro varētu iegūt, atceļot augļu un dārzeņu audzētājiem plānoto subsīdiju, teica Ašeradens.
Finanšu ministrs šos plānotos kompensējošos pasākumus jau ir iesniedzis Ministru prezidentei un koalīcijas partneriem. Plānots, ka tos varētu izskatīt nākamās nedēļas valdības sēdē.