Jebkādu pabalstu kaut vienu reizi martā saņēmuši 1686 novada iedzīvotāji. Trūcīgās personas statuss bija 2523 personām jeb aptuveni 13 procentiem novada iedzīvotāju. Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu 39 331 lata apmērā saņēma 1348 personas, izmaksātā summa kopš janvāra palielinājusies par 2560 latiem. Dzīvokļa pabalsts martā izmaksāts 216 personām 5684 latu apmērā.Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītāja Regīna Kalniņa norāda, ka jau tagad sociālajā budžetā ir pārtēriņš - no gadam paredzētā finansējuma iztērēti jau 29 procenti.
"Ja turpināsim pabalstus piešķirt kā līdz šim, līdzekļu sociālajā budžetā pietiks līdz 1.novembrim. 2010.gada pirmajā ceturksnī vidēji mēnesī bija 1932 trūcīgās personas, bet šā gada pirmajā ceturksnī – jau 2463 personas, kas ir par 28 procentiem vairāk. Savukārt GMI pabalsta saņēmēju skaits šajā periodā palielinājies par 92 procentiem, bet GMI pabalstā izmaksāto līdzekļu apjoms - par 69 procentiem. Šā gada pirmajā ceturksnī visos pabalstos esam izmaksājuši uz pusi vairāk līdzekļu nekā pērn šajā laika periodā. Sociālajam dienestam daudzos gadījumos ir sasietas rokas, jo valsts tiesību normas paredz, ka pabalsts pienākas un viss!" saka R.Kalniņa.
Pašvaldības sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jautājumu komitejas deputāti atzīst – nekavējoties jāveido jauni pašvaldības noteikumi. Komitejas vadītājs Ainars Melders pauž bažas par valsts iecerēm samazināt finansējumu sociālajai jomai, kas skars arī pašvaldības.
"Tad arī "pabalstu svētki" beigsies. Mēs gribējām, kā labāk, sanāca – kā vienmēr. Pašlaik sociālās palīdzības sistēma Alūksnes novadā ir ļoti laba, bet diemžēl daļa cilvēku to nekaunīgi izmanto un nedomā, kā atrast darbu. Lai izskaustu negodīgumu, viņu dēļ cietīs arī tie, kam godīgi jāsaņem sociālā palīdzība. Tagad noņemt naudu sociālajai palīdzībai nozīmē, ka tu nosacīti esi politiskais līķis," secina A.Melders. Viņš uzskata, ka novadā jāveic ļoti rūpīga analīze par katru personu, kas saņem pabalstu.
"Alūksnes novada domei vajag nosūtīt Saeimai rakstiski savus priekšlikumus par izmaiņām sociālo pabalstu piešķiršanas kārtībā valstī, pretējā gadījumā pašvaldībai ir grūti noteikt savus ierobežojumus. Ja persona ir mānījusies, sniedzot nepatiesas ziņas par ienākumiem, jānosaka, ka šai personai vairs nekad nepienākas GMI pabalsts. Lai pabalstu saņēmējiem līdzdarbības pasākumus atļauj veikt arī privātuzņēmumos, lai valsts palielina savu maksājamo GMI pabalsta daļu," rosina A.Melders.
R.Kalniņa norāda – vajag pārskatīt kritērijus trūcīgā statusa piešķiršanai. "Piemēram, tagad Alūksnes pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēts, ka trūcīgai personai var būt zeme 5000 latu vērtībā, kas Alūksnes novadā vidēji ir 30 hektāru. Salīdzinoši Rēzeknē trūcīgajam var piederēt zeme tikai 2000 latu vērtībā, Jēkabpilī – 1500 latu. Agrāk Alūksnes novadā bija 3000 latu, bet pēc deputātu ierosinājuma to paaugstināja uz 5000 latiem," saka R.Kalniņa.
Komitejā vienojās, ka šo kritēriju noteikti mainīs. Deputāts Verners Kalējs uzskata – ja personai pieder vismaz pāris hektāru zemes, viņu nedrīkst atzīt par trūcīgu. "Lai ņem rokā lāpstu un strādā, jo zeme ir vislielākā bagātība. Absurds, ja to neizmanto, lai izaudzētu sev kaut ko pārtikai, bet iet diedelēt naudu! Vienreiz ir pašvaldībai jāpasaka: viss, naudas vairs nav, sāciet strādāt! Pašlaik valstī kultivē pabalstu sistēmu un degradē cilvēkus," saka V.Kalējs. R.Kalniņa rosina turpmāk nemaksāt vairs dzīvokļa pabalstu palielinātā apmērā, pārskatīt pabalstu veselībai, kam piekrita arī deputāti.
Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova vairākkārt vērsusi uzmanību, ka Alūksnes novadā, salīdzinot ar citām pašvaldībām, ir pārāk dāsni pabalsti. Viņa rosina mainīt dzīvokļa pabalsta izmaksas kārtību - tikai vienu reizi gadā un mazākā apjomā nekā tagad. "Sociālajiem darbiniekiem ir jāpievērš lielāka uzmanība pabalstu saņēmējiem, uz ko norāda arī pagastu vadītāji," viņa saka.
R.Kalniņa uzskata, ka šajā darbā jāiesaistās arī visai sabiedrībai, pagastu vadītājiem, bāriņtiesai, policijai. Lai mazinātu tendenci, ka GMI pabalstu daļa tā saņēmēju uzreiz izlieto alkoholam, J.Čugunova rosina pašvaldībai slēgt līgumus ar veikaliem, pārskaitot tiem GMI pabalstu summu, ko pabalsta saņēmējs varētu izpirkt tikai pārtikas produktos.
"Ir gadījumi, kad GMI saņēmējam piedāvā sētnieka vai apkopēja darbu, bet viņi atsakās strādāt. Ja atsakās no darba, pašvaldība varētu vairs nemaksāt pabalstu," domā izpilddirektore. Deputāte Zinaīda Silirava ierosina rīkot reidus kopā ar policiju, apsekojot situāciju pabalstu saņēmēju ģimenēs.
Līdz domes aprīļa sēdei deputāti pulcēsies uz vēl vienu sociālās komitejas sēdi, lai apspriestu priekšlikumus, ko virzīs lemšanai domes sēdē.