Uz aģentūras BNS jautājumu par Krievijas ĀM mājaslapā publicēto materiālu ĀM pārstāvis Jānis Sīlis atbildēja: "Jākonstatē, ka Krievijas Ārlietu ministrijas interneta mājaslapā publicētais materiāls par PSRS ārpolitisko darbību pirms Otrā pasaules kara neveicina Latvijas un Krievijas attiecību pozitīvo dinamiku. Publicētais teksts arī neatbilst 14.novembrī sāktajam Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas nepolitizētajam dialogam vēstures izvērtēšanai."
Viņš informēja, ka Latvijas vēstniecība Krievijā šo nostāju jau ir paudusi Krievijas Ārlietu ministrijai.
Jau ziņots, ka Lietuva iesniegusi Krievijas vēstniecībai Viļņā notu, protestējot pret vēstures falsifikāciju saistībā ar Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā publicēto dokumentu, kurā apgalvots, ka Latvija, Lietuva un Igaunija Otrā pasaules kara laikā sadarbojušās ar nacistisko Vāciju un neesot ievērojušas ar Padomju Savienību noslēgtās divpusējās vienošanās.
"Paužam nožēlu, ka dažas Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersonas joprojām dzīvo pagājušajā gadsimtā valdošajos vēstures falsifikācijas uzskatos, kas ir pretrunā ar Lietuvas un Krievijas 1991.gada 29.jūlija līgumu par starpvaldību attiecību attīstību un garu. Par vēstures falsifikācijas faktu iesniedzām notu," ceturtdien aģentūru BNS informēja Lietuvas ĀM.
Savukārt Igaunijas Ārlietu ministrija uz šo Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu negatavojas reaģēt.
Krievijas ĀM mājaslapā 17.novembrī tika publicēts dokuments ar nosaukumu "PSRS ārpolitiskā darbība Lielā Tēvijas kara priekšvakarā".
Tajā teikts, ka "īpašu uzmanību padomju vadība pievērsa ziemeļrietumu robežu nostiprināšanai. Svarīgi bija nepieļaut Baltijas [valstu] pārvēršanos par placdarmu agresijai pret PSRS".
"Neskatoties uz 1939.gada rudenī noslēgtajiem līgumiem ar Lietuvu, Latviju un Igauniju par savstarpēju palīdzību, šo valstu valdības turpināja īstenot pretpadomju politiku. Tās radīja pirmām kārtām jau grūtības atrisināt konkrētus jautājumus, kas saistīti ar padomju garnizonu izvietošanu šajās valstīs, un vienlaicīgi paplašināja sadarbību ar nacistisko Vāciju. Baltijas valstu valdībām vairākkārt tika norādīts, ka tāda rīcība pārkāpj divpusējos līgumos noteiktās saistības," klāstīja Krievijas diplomāti.
"Tomēr Baltijas valstu valdošo aprindu politiku neatbalstīja sabiedrības vairākums, un pēc 1940.gada jūlijā notikušajām Latvijas un Lietuvas tautas saeimu un Igaunijas Valsts domes vēlēšanām pie varas šajās valstīs nonāca Padomju Savienībai lojāli spēki. Visas iepriekš minētās likumdevējas varas institūcijas vērsās PSRS Augstākajā padomē ar lūgumu uzņemt šīs valstis padomju valsts sastāvā, un 1940.gada augusta sākumā šo lūgumu apmierināja. Tādējādi PSRS ziemeļrietumu robežas drošība tika nostiprināta, kas bija nopietns nosacījums, lai atvairītu Vācijas agresiju šajā virzienā," vēstures notikumi skaidroti Krievijas ĀM sagatavotajā dokumentā.