ĀM preses sekretārs norādīja, ka Latvija pilnībā ievēro ANO noteiktās rezolūcijas un pret Lībiju noteiktās sankcijas, tāpēc licenci saņemt nebūtu arī bijis iespējams. Piedevām - saskaņā ar Eiropas Savienības 2008.gadā apstiprināto kopējo nostāju, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā izsniedz stratēģiskas nozīmes preču licences un citus ar stratēģiskas nozīmes preču apriti saistītos dokumentus, - militāro preču sūtījumi uz valstīm, kurās pastāv bruņoti konflikti, netiek atļauti.
"Šobrīd masu informācijas līdzekļos izskanējušās informācijas atbilstība patiesībai tiek pārbaudīta. Ja izskanējusī informācija apstiprināsies, tad kompetentās iestādes rīkosies saskaņā ar pastāvošajām tiesību normām," uzsvēra Sīlis.
Latvijā stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroli īsteno Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja, kuras sastāvā ir ĀM, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts ieņēmuma dienesta muitas pārvaldes, Drošības policijas un citu kontrolē iesaistīto institūciju pārstāvji. Katrā stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta vai tranzīta gadījumā ir nepieciešama attiecīga licence, kuras saņemšanai pieteikums jāiesniedz ĀM.
Jau ziņots, ka minētais bruņojums otrdien iekrauts Latvijas uzņēmuma nofraktētā Armēnijas privātkompānijas lidmašīnā Il-76, kas Moldovā ieradās no Lībijas pilsētas Bengāzī, kura līdz šim bija dumpinieku galvenais atbalsta punkts.
Ņemot vērā lidmašīnas līdzšinējo maršrutu, Moldovas mediji prognozē, ka bruņojuma krava tiks nogādāta Lībijā, taču Moldovas Aizsardzības ministrija ne apstiprināja, ne noliedza šos minējumus.
Moldovas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka novecojušais bruņojums pārdots kādai Latvijas kompānijai, kuras birojs atrodas Rīgā. Nedz darījuma summa, nedz Latvijas uzņēmuma nosaukums netiek izpausts.
Ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka abu pušu noslēgtais bruņojuma pārdošanas darījums ir pilnībā likumīgs.
Darījumā iegūtie naudas līdzekļi tiks ieguldīti Moldovas armijas modernizēšanai, pavēstīja ministrija.