ĀM vēlas papildus 3 miljonus eiro vēstniecību atvēršanai Austrālijā un Brazīlijā

Prioritārajiem pasākumiem jeb papildu līdzekļiem nākamā gada budžetā ĀM lūdz 12,84 miljonus, no kuriem 2,9 miljoni paredzēti abu vēstniecību atvēršanai. ĀM preses sekretārs Gints Jegermanis skaidroja, ka vēstniecības atvēršana Brazīlijā nodrošinātu efektīvu Latvijas interešu pārstāvību Latīņamerikas reģionā, kā arī veicinātu ekonomisko sadarbību.

"24 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vēstniecība šajā valstī jau ir, bet Latvijai, kā arī Lietuvai, Igaunijai un Maltai nav. Latīņamerikā šī ir arī centrālā vieta, kurā jau izveidojušies labi kontakti," piebilda preses sekretārs.

Tikmēr vēstniecības atvēršana Austrālijā nodrošinātu efektīvu Latvijas interešu pārstāvību Klusā okeāna reģionā, kā arī būs atbalsts diasporai. Tā būtu pirmā reģionālā vēstniecība, kas palīdzētu veicināt attiecības ne tikai ar Austrāliju un Jaunzēlandi, bet arī ar Okeānijas valstīm. Vēstniecības atvēršana šajā valstī saistīt arī ar ekonomiskajām interesēm.

Galvenā ministrijas prioritāte papildus līdzekļiem ir Latvijas prezidentūras Baltijas jūras valstu padomē nodrošināšana, kam papildus nākamgad būtu nepieciešami 110 500 eiro. Latvija prezidentūru padomē no Zviedrijas pārņēma šī gada 1.jūlijā un tā ilgs līdz 2019.gada 30.jūnijam.

Kā otrā prioritāte izvirzīta nepieciešamība pēc finansējuma trīs amata vietu uzturēšanai vēstniecībās Indijā un Ķīnā. Šim mērķim nākamgad būtu nepieciešami 318 781 eiro. Aprīlī valdība jau lēma piešķirt 121 383 eiro trīs jaunu amata vietu veidošanai Latvijas vēstniecībās Indijā un Ķīnā.

Jau vēstīts, ka šajās vēstniecībās neprognozēti strauji pieaudzis vīzu pieteikumu skaits. Straujais pieteikumu skaita pieaugums radījis ārkārtas situāciju vīzu pieteikumu apstrādē. Papildus amata vietas nepieciešamas, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu un savlaicīgu vīzu pieteikumu izskatīšanu.

Trešā prioritāte, kam 2019.gada budžetā būtu nepieciešams papildus 1 miljons eiro, ir Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta stiprināšana.

Ministrijas pieteiktajos 12,84 miljonos ietilpst arī 3,2 miljoni eiro diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpu drošības sistēmām un materiāltehniskajam nodrošinājumam. Savukārt teju 2 miljoni eiro nepieciešami IKT funkcionalitātes nodrošināšanai pieaugošo kiberdraudu apstākļos.

Vēl viens miljons eiro nepieciešams, lai īstenotu attīstības sadarbības projektus, lai sniegtu ieguldījumu drošības stabilitātes veicināšanā Eiropas kaimiņu reģionos, bet papildu divi miljoni eiro - starpnozaru prioritāro pasākumu īstenošanai, kurā ietilpst atbalsts diasporai.

30 000 eiro ministrijai būtu nepieciešami Latvijas institūta, bet 55 000 Latvijas Ārpolitikas institūta atbalstam.

Jau ziņots, ka, neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.

Ministrijā piebilda, ka tās apkopotajā informācijā var būt tehniskas neprecizitātes, kas vēlāk tiks precizētas. Turklāt atsevišķu pasākumu finansēšanai ministrijas var būt jau atradušas līdzekļus, pārskatot savus izdevumus.

Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā prasīja gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam noteikto, nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.

FM apkopotā informācija par papildus līdzekļu pieprasījumiem 2019.gada budžetā liecina, ka nākamgad visvairāk papildu naudas - 431,39 miljoni eiro - nepieciešama Veselības ministrijai. Tai ar 136,2 miljoniem eiro seko Satiksmes ministrija, bet Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešami 106,3 miljoni eiro.

103,15 miljoni eiro 2019.gada budžetā papildus nepieciešami Iekšlietu ministrijai, 69,27 miljoni eiro Labklājības ministrijai, bet 40,29 miljoni eiro - Ekonomikas ministrijai.

Tieslietu ministrija 2019.gada budžetā papildus vēlas 54,57 miljonus eiro, Zemkopības ministrija - 26,8 miljonus eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - 25,65 miljonus eiro, bet Kultūras ministrija - 17,05 miljonus eiro.

11,35 miljonus eiro pieteikusi FM, savukārt Aizsardzības ministrija nav pieteikusi papildus budžeta pieprasījumu 2019.gadam.

Latvijas radio un televīzija pieteikušas papildus budžeta finansējumu 3,78 miljonu eiro apmērā, Prokuratūra - 1,96 miljonus eiro, Augstākā tiesa - 1,35 miljonus eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs - 1,05 miljonus eiro, Ministru kabinetam nepieciešami papildus 547 569 eiro, Satversmes tiesai - 445 020 eiro, Valsts kontrolei - 329 928 eiro, bet Tiesībsarga birojam nepieciešami papildus 37 103 eiro.

FM apkopotā informācija arī liecina, ka 2020.gadā ministrijas prioritārajiem pasākumiem vēlas papildus līdzekļus 1,4 miljardu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 1,8 miljardu eiro apmērā.

Atbilstoši Latvijas Stabilitātes programmai 2018.-2021.gadam, fiskālā telpa nākamajiem gadiem ir aplēsta negatīva. Saskaņā ar prognozēm, fiskālā telpa 2019.gadā ir plānota mīnus 45,2 miljonus eiro apmērā, 2020.gadā mīnus 37,8 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā būs 2021.gadā, kad fiskālā telpa aplēsta 3,2 miljonu eiro apmērā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš norādījis, ka ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma 2019.gada budžetā par 1,1 miljardu eiro nav reāli, tā drīzāk ir vēlmju domāšana.

Premjers norādīja, ka nevienu gadu ministriju budžeta pieprasījumi nav bijuši mazāki par vienu miljardu eiro, turklāt patlaban ministriju pieprasījumi ir vērtējami kā vēlmju domāšana. Kučinskis piebilda, ka lielu līdzekļu pieprasījums ir raksturīgs arī tajos gados, kad neiekrīt Saeimas vēlēšanas.