Latvijas Kordiriģentu asociācija sākusi parakstu vākšanu par to, lai tiktu atjaunota Kultūras ministrijas piešķirtā mērķdotācija dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītājiem. Kopš 2009. gada septembra kolektīvu vadītāji, lai gatavotos 2013. gada svētkiem, no valsts nesaņem finansējumu, bet pašvaldībās noteiktais atalgojums ir ļoti atšķirīgs un pārsvarā nepietiekams, vēsta avīze.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) par prioritāti izvirzījusi mērķdotāciju atjaunošanu amatiermākslas kolektīvu vadītājiem, šo ieceri iekļaujot arī priekšlikumos valdības rīcības plānam. Prognozē, ka dotācija tiks atjaunota no šā gada septembra, tomēr kordiriģentu asociācija vēlas, lai finansējums tiktu atjaunots nekavējoties, jo gatavošanās dziesmu un deju svētkiem notiek jau tagad. Lai to atjaunotu no šā gada septembra, būtu nepieciešami aptuveni 400 000 latu, skaidro Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde, piebilstot, ka jebkurā gadījumā 2013. gadā pasākums saistībā ar vispārējo finansiālo situāciju valstī nebūs tāds kā 2008. gadā, informē NRA.
"Piemēram, no koriem jau šā gada martā, aprīlī un maijā skatēs, kurās tiks dziedāta nākamā gada svētku programma, tiks pieprasīts augsts līmenis par algu nulles latu apjomā. Tas nav normāli," Neatkarīgajai saka Latvijas Kordiriģentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Ancāns. Kolektīvu vadītāji ir spiesti strādāt daudzās darbavietās, tāpēc zūd kopējais varēšanas līmenis: "Absolūtu iznīcību cieš vīru koru kustība. 2013. gada dziesmu un deju svētkiem vairs nav iespējams nokomplektēt kvalitatīvu vīru kopkori, tāpēc ir doma, ka vīru koru skaņdarbus dziedās arī jaukto koru vīri. Šāda lāpīšanās ilgtermiņā var kļūt liktenīga Latvijas vīru koru kustībai, no kuras dziesmu svētku kustība sākās."
"Dziesmu svētku process ir pilnībā novelts uz pašvaldībām, atalgojums atkarīgs no pašvaldību vadītāju izpratnes par šo svētku nepieciešamību. Valstij nav sviru, kas garantētu veiksmīgu sagatavošanos svētkiem – skatēm un kopmēģinājumiem, ieskaņas koncertiem," NRA skaidro Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētāja Antra Purviņa.
"Pašvaldības nelabprāt atklāj darba samaksu, taču mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka kolektīvu vadītāji saņem atalgojumu robežās no 20 (raksturīgāk Latgales reģionam) līdz 300 latiem mēnesī. Dominējoši ir 50 līdz 100 lati mēnesī. Lielākoties kolektīvu vadītāji strādā uz uzņēmējdarbības līgumu pamata, tāpēc viņiem nav sociālo garantiju," NRA saka D. Melbārde.
Kāds kora vadītājs, kurš vēlējās palikt anonīms, avīzei sacīja, ka par kora vadīšanu četrus gadus viņam maksāti "smieklīgi graši, rekords bijis – 17 santīmu mēnesī. Kad pagastus pievienoja Kandavai, alga uz rokas sasniedza 42 latus mēnesī. Pēc tam to nogrieza vispār, un es pusotru gadu braukāju pie kora par velti. Tagad man vairs nav līdzekļu un laika, lai tāpat turp vizinātos. Sagatavojamies vienam koncertam gadā, un miers. Piedalījāmies skatē Dundagā... Protams, par velti."