"Es domāju, ka mums nevajadzētu automātiski gaidīt kaut kādas provokācijas mūsu prezidentūras laikā. Bet, protams, ir jābūt gataviem visādiem scenārijiem," saka Riekstiņš.
Latvijas militārie analītiķi norāda uz Krievijas plāniem nākamgad nopietni palielināt naudu, ko tērēt informatīvajām operācijām. Tajās ietilpst būtisks atbalsts, piemēram, TV kanālam Russia Today. Savukārt Krievijas mērķis – graut citu valstu iedzīvotāju ticību savai valstij.
"Viņi ļoti skaidri saka – mēs neticam unipolārai pasaulei. Proti – mēs nedomājam, ka rietumi var kontrolēt pasauli. Un ir tikai rietumu un ASV intereses. Mums arī ir intereses. Mēs arī redzam pasauli savā veidā. Un tādā ziņā viņi šobrīd rāda ļoti skaidri, ka viņi ir ļoti gatavi aizstāvēt savas intereses un savu pasaules redzējumu. Un šis redzējums ir konfliktējošs. Un līdz ar to ir ļoti grūti prognozēt, ko viņi īsti izdarīs, bet mēs varam sagaidīt, ka informācijas un psiholoģijas operācijas diezgan pieaugs. Diezgan," prognozē Drošības un stratēģiskās pētniecības centra izpilddirektors Jānis Bērziņš.
Par to, kādēļ Zviedrija no palīdzības atteikusies, spriež daudzi. Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms uzskata, ka Zviedrija, visdrīzāk, Krieviju neraksturo kā draudu, savukārt mēs Krieviju uzsveram kā problēmu reģionam. "Esam piedzīvojuši gadījumus, kad Krievijas lidmašīnas pārkāpušas Zviedrijas robežu un pirms pāris nedēļām tika izsaukts Krievijas vēstnieks, lai viņam iesniegtu notu. Ārlietu ministrs to nodēvēja par vissliktāko incidentu kādu viņam esot astoņus gadus amatā nācies redzēt," stāsta Landerholms.
Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra izpilddirektors norāda, ka Zviedrija 2008.gadā būtiski samazināja aizsardzības budžetu. Jūras spēkiem likvidēta helikopteru nodaļa. Tas jūras apsardzi pie Stokholmas krastiem, kur ir 20 tūkstoš salu labirinti, būtiski apgrūtina.
"Viņi ir ļoti lepni par saviem jūras spēkiem. Un viņi var būt lepni, bet viņi pārāk daudz samazināja operacionālās spējas. Tas ir fakts. Vispār Eiropā ļoti iela problēma ir operacionālo spēju samazināšana. Viens piemērs – Francija nākamgad samazinās 30 tūkstoš karavīru," min Bērziņš.