Portāls norāda, ka, lai arī ANO priekšlikumam ir tikai rekomendējošs raksturs, tas vairākās valstīs izraisījis plašas diskusijas par glābējsilītēm.
Savukārt ANO Komisija priekšlikumu plāno virzīt izskatīšanai Eiropas parlamentā. ANO uzskata, ka glābējsilītes pārkāpj bērnu tiesības zināt, kas ir viņu vecāki un veidot ar viņiem personiskas attiecības. Komitejas locekļi ir nobažījušies par glābējsilīšu straujo izplatību: pēdējā desmitgadē 11 no 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm ierīkotas jau 200 glābējsilītes, kurās pamesti vairāk nekā 400 bērni.
Glābējsilīšu aizstāvji apgalvo, ka tās palīdz novērst jaundzimušo nogalināšanu, abortus un bērnu pamešanu novārtā. ANO Bērnu tiesību komisija, savukārt, uzskata, ka problēma būtu risināma, nodrošinot sievietes ar nepieciešamo palīdzību vēl pirms krīzes situācijas rašanās. Sievietes būtu jāizglīto ģimenes plānošanā, jāveicina kontracepcijas pieejamība un nepieciešamības gadījumā jānodrošina sociālā palīdzība. Visiem šiem pasākumiem vajadzētu mazināt mātes vēlmi izšķirties par tik drastisku soli, kā sava jaundzimušā mazuļa pamešana, teikts ANO ziņojumā.
"Glābējsilītes nedarbojas nedz bērnu, nedz arī pašu mammu interesēs un ir slikts piemērs sabiedrībai kopumā", portālam norāda psiholoģe un ANO Bērnu tiesību komitejas locekle Marija Hercoga, piebilstot, ka tās iedrošina sievietes dzemdēt nedrošos un dzīvībai bīstamos apstākļos. Hercoga uzskata: "Tā vietā, lai sniegtu sievietēm palīdzību, risinātu sociālās problēmas un mazinātu nabadzību, mēs sakām cilvēkiem, ka viņi vienkārši var atstāt savus bērnus un bēgt prom". Psiholoģe arī norāda, ka ANO rīcībā ir informācija par gadījumiem, kad sievietes piespiestas ar varu pamest savus bērnus glābējsilītē.
ANO ziņojumā arī norādīts, ka glābējsilīšu ierīkošana nav mazinājusi jaundzimušo slepkavību skaitu. Piemēram, Vācijā jaundzimušo slepkavību skaits palicis tādā pašā līmenī, kā pirms glābējsilīšu ieviešanas un šis daudzums ir relatīvi līdzīgs Lielbritānijai, kur glābējsilītes ir aizliegtas, vēsta portāls ABCnews.com.
Sociālie darbinieki ANO iniciatīvai iebilst. Portāls jewishworldreview.com citē Latvijas glābējsilīšu programmas vadītāju un ieviesēju Edīti Kaņepāju-Vanagu, kura norāda, ka glābējsilīte ir risinājums problēmai, kurai labāka alternatīva pagaidām nav atrasta. “Atstāt bērnu glābējsilītē ir galējs lēmums”, viņa piebilst, sakot, ka šādā brīdī nekāda informācija par to, kur meklēt psiholoģisku un praktisku atbalstu, nevar novērst vecākus no bērna pamešanas. "Pat pie glābējsilītes durvīm vecāki tiek aicināti vēlreiz pārdomāt savu izvēli – vai jūs tiešām esat gatavi pamest paši savu bērnu?" - norāda Kaņepāja Vanaga.
Portāls raksta, ka pirms glābējsilīšu ieviešanas, piemēram, 2006.gadā Latvijā tika atrastas deviņu pamestu mazuļu mirstīgās atliekas. Taču, kopš pirmās glābējsilītes atvēršanas 2009.gadā, skaits samazinājies līdz četriem. Glābējsilītēs atstāti 17 bērni, no kuriem 12 tikuši oficiāli adoptēti, bet pārējiem tiek meklētas jaunas ģimenes. Divas mātes izrādījušas interesi par saviem bērniem, bet pagaidām neko nav darījušas, lai savus bērnus atgūtu.
Starptautiskā no ģimenēm nošķirto bērnu tiesību atbalsta centra bērnu tiesību asistente Kristīna Tango piekrīt, ka glābējsilītes ir galējs līdzeklis. "Temats ir ļoti delikāts un pretrunīgs; atšķirīga ekonomiskā un sociālā situācija var pamudināt māti pamest savu bērnu. Šīs sievietes lielākoties ir nepietiekama sociālā atbalsta tīkla un valsts publisko pakalpojumu trūkuma upuri. Šo pakalpojumu nepieejamības apstākļos glābējsilītes ir labākais risinājums bērna dzīvības saglabāšanai un sievietes tiesību ievērošanai".
Raksta nobeigumā jewishworldreview.com citē Kaņepājas-Vanagas teikto: "Glābējsilītē pamestu bērnu var paņemt atpakaļ ģimenē, bet to nekad nevarēs izdarīt, ja mazulis tiktu izmests mežā, kāpņutelpā vai atkritumos".