Lai gan atsevišķi eksperti, piemēram, no ASV pauda neizpratni par šo Igaunijas izvēli laikā, kad eirozonai bija radušās vairākas problēmas, tomēr vairāki rādītāji un ieguvumi liecina par to, ka mēs pieņēmām pareizu lēmumu, skaidroja Ansips.
Igaunijai bija augsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ap 8% un 9% gan pirmajā, gan otrajā ceturksnī pēc eiro ieviešanas. Uzņēmējiem vairs nav jāsaskaras ar valūtas riskiem un Igaunijas iedzīvotājiem vairs nav jāzaudē nauda, veicot valūtas maiņas operācijas, kad ir jādodas ceļojumos uz citām eirozonas valstīm.
Igaunijas premjers skaidroja, ka bija ļoti svarīgi, lai valsts būtu eirozonā, jo par spīti valsts labajiem ekonomikas rādītājiem investori no Skandināvijas neuzticējās kronai, jo viņu atmiņā vēl bija, piemēram, Somijas nacionālās valūtas devalvācija 90.gados.
Arī Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (V) piekrita, ka Igaunija ir parādījusi labu piemēru Latvijai un Lietuvai ar pievienošanos eirozonai.
Visu trīs Baltijas valstu premjeri, tajā skaitā Lietuvas Ministru prezidents Andrjus Kubiļus, pievēršoties tēmai par Baltijas valstu kopīgo enerģētikas politiku, uzsvēra, ka trīs valstīm ir labi izveidoti elektrības sistēmas savienojumi ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet dabas gāzes tirgus sakārtošanas jomā procesi ir sākuma posmā.