AP valdes locekļu viedokļi par vēlamo tālāko rīcību šajā situācijā atšķīrās, un neviens no viedokļiem neguva AP Statūtos noteikto divu trešdaļu vairākumu.
Līdz ar to AP valde nerosinās izmaiņas Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadībā.
AP valde uzsvēra, ka Bondars savu darbu Saeimā dara labi un ir spēcīgs AP komandas biedrs. AP valde ir vienisprātis, ka ikvienam apvienības politiķim savā darbībā jāņem vērā gan juridiskie un politiskie, gan ētiskie aspekti.
Kustības Par! biedri uzskata, ka Bondara atkāpšanās būtu politiski ētiska un atbildīga rīcība paša deputāta un visas apvienības ilgtermiņa interesēs.
"Ja tiesa ir atzinusi deputāta kļūdu, pagātnē vadot lielu finanšu sektora institūciju, deputāts rīkotos pareizi, atstājot finanšu sektoru pārraugošās Saeimas komisijas vadītāja amatu. Pirms Saeimas vēlēšanām veidojot apvienību, Kustības Par! biedri Bondaram vaicāja, kā viņš rīkosies, ja tiesas atstās spēkā spriedumu Krājbankas lietā. Viņš toreiz atbildēja, ka rīkosies adekvāti. Brīdis šādai rīcībai nu ir pienācis," - tā savu pozīciju skaidro Kustības Par! biedri.
Partija Izaugsme nav atsaukusies aicinājumam rosināt izmaiņas Saeimas komisijas vadībā. Partijā Latvijas attīstībai uzskata, ka nav nekāda pamata Saeimas komisijas vadītāja atsaukšanai no amata, jo minētais civilstrīds bija publiski plaši zināma informācija jau pirms Saeimas vēlēšanām, kurās Bondars saņēma pārliecinošu vēlētāju atbalstu.
"Šajā situācijā Saeimas Budžeta un finanšu komisijai ir vajadzīga spēcīga vadība, kas risinās Covid-19 krīzes izraisītās ekonomiskās problēmas. Nav iespējams konstatēt tādus apstākļus, kas liktu partijas valdei lemt par to, ka jāatsauc Bondars no amata Saeimas komisijā vai jālūdz viņam atkāpties. M.Bondars nav atzīts par vainojamu kāda nodarījuma veikšanā vai bezdarbībā," - tā norāda partijā Latvijas attīstībai.
Bondars aģentūrai LETA atzina, ka priecājas par dažādajiem viedokļiem partiju apvienībā, vienlaikus uzsverot, ka arī viņam pašam ir viedoklis, kā būtu jārīkojas šajā situācijā.
Bondars pašlaik neplāno mainīt savu sākotnējo pozīciju un turpinās vadīt Budžeta komisiju.
Jautāts, vai dažādās pozīcijas attiecībā uz viņa atrašanos komisijas priekšsēdētāja amatā un viņa nevēlēšanās atstāt amatu varētu sarežģīt turpmāko darbu apvienībā, Bondars atbildēja, ka viņš ir ļoti atvērts cilvēks un pieņem dažādas pozīcijas un viedokļus.
LETA jau vēstīja, ka ir stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro solidāru piedziņu no Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem, kuru vidū ir arī Bondars.
Apvienības Attīstībai Par ietvaros partija Kustība Par! ir tikusies ar Bondaru, lai apspriestu situāciju, aģentūrai LETA pastāstīja Par! priekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Diskusijas bija solīts turpināt starp abām apvienības partijām.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka Par! tika plānojusi ar partiju Latvijas attīstībai pārrunāt iespēju par to, ka pēc kāda laika Bondaram būtu jāatkāpjas no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata.
Tikmēr Bondars par savu turpmāko rīcību saistībā ar viņam nelabvēlīgo spriedumu KPMG Baltics prasībā pret Latvijas krājbankas bijušo valdi solīja lemt pēc iepazīšanās ar Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departamenta lēmumu, tomēr parlamentārietis neizslēdza iespēju saistībā ar šo gadījumu vērsties Satversmes tiesā (ST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).
Bondars aģentūrai LETA izteicās, - lai domātu par turpmāko rīcību, viņam sākotnēji kopā ar advokātu rūpīgi jāiepazīstas ar argumentāciju, kas bijusi pamatā Senāta atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora KPMG Baltics prasība pret bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu.
Politiķis prognozēja, ka ar Senāta lēmumu process nebūs beidzies, proti, viņš pieļauj iespēju saistībā ar šo gadījumu vērsties ST un ECT. Bondars uzskata, ka viņa līdz šim paustie argumenti tiesai nav saņēmuši pietiekamu izvērtējumu.
(papildināta visa ziņa)
To Džosūkā
jā gan
Māris