Viņš pats nekautrējas sev piedēvēt tādus apzīmējumus kā «popzvaigzne», «otrs populārākais krievs aiz Ušakova» un netieši pat «varonis», bet jautāts, vai joprojām sevi pieskaita Krievijas radikāļiem nacionālboļševikiem, no skaidras atbildes izvairās - tas taču esot tikai nosaukums.
Sarunā ar V. Lindermanu neizdodas iegūt skaidru atbildi, vai kopš «nacbolu» laikiem viņa politiskie uzskati ir mainījušies - viņš aizbildinājās, ka visa politiskā ideoloģija mūsdienās esot sajaukusies eklektiskā jūklī un skaidri izklāstīt to nav iespējams. Viņš gan atzina, ka īsti nemaz necerot uz referenduma par krievu valodas statusa maiņu izdošanos - tā esot tikai «programma maksimums», kas piespiedīs rēķināties ar mazākuma gribu. Kopš parakstu vākšanas uzsākšanas viņš jūtot lielu popularitātes pieaugumu starp Latvijas krieviem. Attieksmes izmaiņas esot bijušas arī latviešu starpā - gan uz pretējo pusi, jo viņam tiekot kultivēts «terorista ar nazi zobos un granātu kabatā» tēls.
DP, kuras «pastāvīgais klients» savulaik bija V. Lindermans, norāda, ka nevar apstiprināt, ka viņš būtu pārrāvis saiknes ar Krievijas nacionālboļševikiem. DP arī piebilst, ka «sabiedrībai būtu svarīgi, lai biedrība Dzimtā valoda pati atklāti uzrādītu savus finansēšanas avotus, jo publiskajā telpā redzamas gan reklāmas, gan avīžraksti, skrejlapas un cita veida aģitācija, kas sniedzas tūkstošos latu». Nedz V. Lindermanam, nedz viņa līdzgaitniekam Jevgeņijam Osipovam tādas naudas pašiem neesot, tādēļ «jautājumu par finansēšanas avotiem ir svarīgi atklāt, lai kliedētu runas, ka pastāv finansējums no ārvalstīm», norāda DP.
Kaut arī bijušais «nacbols» kaismīgi noliedzis nacionālismu kā viņam svešu politisko ideoloģiju, Dienas aptaujātie politikas vērotāji atzīst, ka pastāv paralēles starp viņa aktivitātēm un Visu Latvijai! (VL) līdera Raivja Dzintara politiskās karjeras sākumposmu. Līdzīgi kā šobrīd biedrība Dzimtā valoda, R. Dzintara vadītā VL savu darbību uzsāka kā sabiedriska organizācija, nevis politiska partija. Tāpat kā nacionālboļševikus, arī VL savulaik vajājušas nedienas ar drošības iestādēm - publiskajā telpā ilgi klīda baumas, ka VL bijusi iekļauta DP veidotā «ekstrēmistisko organizāciju sarakstā». Tāpat kā V. Lindermans, kurš publicējas krievvalodīgajā presē, R. Dzintars pirms ievēlēšanas Saeimā bijis žurnālists.
«Tāpat kā savulaik Saeimā bija Vladimirs Buzajevs (PCTVL) un Juris Dobelis (TB/LNNK), tagad publiski redzams R. Dzintars un V. Lindermans, kuri it kā ir antagonistiski, no pretējām nometnēm, bet patiesībā ir kā dvīņubrāļi, kuru aktivitātes baro viena otru. Buzajevs kaut ko pasaka, Dobelis steidz oponēt. R. Dzintars vāca parakstus par latviešu valodu, V. Lindermans par krievu valodu,» norāda politologs, LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds. Viņaprāt, V. Lindermanam varētu izdoties izveidot savu partiju, kas atņems radikālāk noskaņoto krievvalodīgo balsis SC, turklāt SC, pretendējot uz latviešu balsīm, tas varētu būt pat izdevīgi, jo «vienmēr ir labi, ja tev blakus ir kāds «sliktais», ar ko salīdzināties».
Arī sociologs Aigars Freimanis atzīst, ka paralēles starp R. Dzintara un V. Lindermana politisko ceļu ir ļoti skaidri saskatāmas, tomēr uzsver, ka diez vai viņam izdosies atkārtot VL veiksmes stāstu. R. Dzintars vienmēr esot centies iet «pareizā politiķa» ceļu - gribējis būt respektabls un «legāls», norāda A. Freimanis. Savukārt V. Lindermans, viņaprāt, nekad nav centies norobežoties no savas «revolucionārās pagātnes»: «Pēc izteikumiem var spriest, ka Lindermans ir cilvēks, kurš apmāts ar revolūcijām un dumpjiem, līdz nopietnam politiķim viņam vēl tālu.»
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas numurā!