Savukārt, salīdzinot ar 2015.gada aprīli, elektroenerģijas patēriņš Latvijā sarucis par 2%.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem aprīlī Daugavas ūdenīgums bija 46% apmērā no mēneša normas, kā rezultātā hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms turpināja palielināties par 20%, bet, salīdzinot ar 2015.gada aprīli, tika piedzīvots kritums par 5%.
Termoelektrostacijas (TEC) samazināja saražotās elektroenerģijas apjomu par 52%. Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 593 722 MWh, kas ir par 3% vairāk nekā martā, bet salīdzinājumā ar 2015.gada aprīli ir palielinājums par 3%.
No trešajām valstīm importētās enerģijas apjoms pieauga par 93% salīdzinājumā ar martu un bija 82 266 MWh, bet salīdzinājumā ar 2015.gada aprīli pieauga vien par 5%.
Importētās elektroenerģijas apjoma palielinājums no trešajām valstīm daļēji skaidrojams ar to, ka Zviedrijas un Lietuvas starpsavienojums "NordBalt" nedarbojās 12 dienas. Balstoties uz "Nord Pool" informāciju, atlikušajā laikā Zviedrija pa jauno kabeli aprīlī eksportēja uz Lietuvu 272 724 MWh, no kurām 57% tika nogādāti Polijā, bet atlikusī daļa - 116 817 MWh - palika Lietuvā.