Priekšlasījumā par Valsts prezidenta tiesībām rosināt tautas nobalsošanu par parlamenta atlaišanu konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars pauda uzskatu, ka Saeimas atlaišanas ierosināšana varētu būt pieļaujama tik ilgi, kamēr Valsts prezidents savā amatā var sagaidīt jaunievēlētās Saeimas sanākšanu, ja tautas nobalsošanā Saeima tiek atlaista. Reizē viņš piebilda, ka formāli termiņi pašlaik nav noteikti.
Uz nepieciešamību noteikt termiņus, kad prezidents var rosināt parlamenta atlaišanu, uzmanību vērsa gan bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, gan Latvijas Universitātes asociētā profesore Daina Bāra.
Endziņš atzina, ka Satversmē varētu veikt grozījumus šī jautājuma sakārtošanai un kā labu piemēru minēja valsts pamatlikumā noteikto regulējumu gadījumiem, kad tauta drīkst rosināt Saeimas atsaukšanu. Konstitūcijā noteikts, ka tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc parlamenta sanākšanas, gadu pirms tā pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.
Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš vienīgais Latvijas vēsturē izmantojis prezidenta tiesības rosināt referendumu par parlamenta atlaišanu, norādīja, ka šādu iespēju var izmantot krīzes situācijās. Tāpat viņš norādīja, ka pēc parlamenta atlaišanas bija vērojami nelieli uzlabojumi attiecībā uz tautas uzticību Saeimai.
Juridiskās komisijas darba grupas sēdē tiks spriests arī par vajadzību noteikt kvoruma slieksni prezidenta rosinātajam referendumam, kā arī nepieciešamību Satversmē noteikt regulējumu Valsts prezidenta impīčmenta jeb atlaišanas procesam.
Saeimas darba grupa izveidota Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Deputāti Ringolda Baloža (NSL) vadībā darbu ir plānojusi pabeigt 2017.gada pavasarī ar ziņojumu par Satversmes sadaļu par Valsts prezidentu.