"Tas, ka ir pielikts punkts, lai arī ne visiem pa prātam, ir pats svarīgākais, jo laika diskusijām desmit gadu garumā bija daudz par daudz un neziņa kavējusi reģionu attīstību," uzsver Nacionālā attīstības plāna ekspertu foruma dalībniece, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultātes asociētā profesore Irina Pilvere.
Noskaties video
Ministri apstiprina novadu karti
Apstiprinātās robežas gan nav akmenī iecirstas — līdz gada beigām kartē
vēl var būt korekcijas, ja strīdīgākajās vietās pašvaldībām izdosies
vienoties par cita novada veidošanu.
Pašas nespēj vienoties
"Nekas tāds te nav bijis kopš padomju laikiem," otrdien vērojot
pašvaldības vadītāju burzmu pie valdības sēžu zāles durvīm, Dienai
sacīja Erna Ivanova, Dokumentu nodrošinājuma departamenta vadītāja
vietniece, kas Ministru kabinetā nostrādājusi trīsdesmit gadus.
Pārstāvētas bija ap simts pašvaldības, lielākoties tās, kuras
neapmierināja ieteikto novadu robežas. Pārsvarā tās apelēja pie
vēsturiskiem argumentiem un pietiekamiem resursiem, lai attīstītos
patstāvīgi. Tomēr pārliecināt par savu nostāju izdevās tikai dažiem,
piemēram, viens no jau iepriekš izveidotajiem novadiem — Ikšķiles —
galu galā netika iekļauts lielajā Ogres novadā. Varēja novērot, ka
neapmierinātie pašvaldību vadītāji paši nemaz savā starpā nespēj
vienoties, piemēram, Rēzeknes rajona Maltas pagastam neizdodas
vienoties ar kaimiņiem par Maltas novada izveidi, arī Talsu rajona
pagastu — Lībagu un Ģibuļu — iecerētajā Dižstendes novadā nevēlas
iekļauties Stende.
Aptaujātie eksperti, tāpat kā Valsts prezidents Valdis Zatlers atzīst,
ka arī apstiprinātā karte nav ideāla, jo vairāki novadi ir pārāk mazi
(mazākajos būs nedaudz vairāk par 2000 iedzīvotāju) un bez izteikta
attīstības centra, līdz ar to nav konkurētspējīgi. Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP)
apgalvojumiem piekrīt, uzsverot, ka patlaban tas ir labākais
iespējamais kompromiss. Turklāt, ja mazie pēc vairākiem gadiem jutīs,
ka tomēr nespēj attīstīties, tie varēs iekļauties lielākā novadā.
V.Zatlers ieteica izstrādāt kārtību, "kādā termiņā un pēc kādiem
kritērijiem izvērtēs reformu, dodot iespēju pārskatīt un labot
iespējamās nepilnības jau apstiprinātajā kartē," ko, viņaprāt, reāli
varēs izdarīt 2011.gadā.
Darbs tikai sākas
Pēc kartes apstiprināšanas turpmākie soļi — izstrādāt valsts iestāžu
tīklu pa visu Latviju, sagatavot kārtību, kādā notiks vēlēšanas
jaunajos novados un kā darbosies pašvaldību izlīdzināšanas fonds, kā
arī jātiek skaidrībā ar rajonu funkciju sadali un to, vai veidot otrā
līmeņa pašvaldības, stāsta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrija valsts sekretāra vietnieks Arvīds Pīlēģis. Savukārt
pašvaldībām, kas līdz 2009.gada vēlēšanām strādās kā līdz šim,
vajadzētu izvērtēt jaunā novada resursus, un, balstoties uz to,
izveidot savu attīstības stratēģiju, saka Agrārās ekonomikas institūta
Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību nodaļas vadītājs
Andris Miglavs. "Jāsakārto arī teritoriju plānojumi, saskaņojot tos
starp jaunā novada pašvaldībām," piebilst viens no Administratīvi
teritoriālās reformas padomes locekļiem, Valsts Zemes dienesta
ģenerāldirektors Mārtiņš Lazdovskis.
Eksperti uzsver: reforma pati par sevi neatrisinās reģionu attīstības
sasāpējušos jautājumus, bet palīdzēs mērķtiecīgāk izmantot esošos
resursus, veicinot teritoriju līdzsvarotāku attīstību.