Kopumā dati par tekstilizstrādājumu apriti liecina, ka tekstila apjoms mūsu valstī pieaug - laikā no 2010. līdz 2019. gadam Latvijas tirgū ik gadu vidēji tika ievesti aptuveni 12 tūkstoši tonnu lietotu tekstilizstrādājumu. 2019. gadā ievesto lietoto tekstilizstrādājumu apjoms sasniedza 15,5 tūkstošus tonnu, veidojot 57% no visa ievestā apģērbu apjoma. No tiem tikai 0,3% tiek pārstrādāti vietējā tirgū, bet 62% - izvesti.
Lai arī jaunākajāaptaujā atklāts, ka 22% aptaujāto nav domājuši par pieaugošo tekstila apjomu, ir skaidrs, ka, tam pieaugot, arī savu laiku nokalpojuša tekstila pareizas pārstrādes nozīme sabiedrībā tikai palielināsies.
Pozitīvi, ka jau šobrīd 42% respondentu izmanto tekstilizstrādājumu šķirošanas konteinerus. Tas liecina, ka daļā sabiedrības jau šobrīd ir augsta izpratne un atbildības sajūta par vides aizsardzību, kas ir svarīgs solis ilgtspējīgas attīstības virzienā. Tikmēr vēl 18% respondentu aptaujā ir norādījuši, ka nevajadzīgos tekstilizstrādājumus ziedo labdarībai vai tos pāršuj, tādējādi ļaujot secināt, ka sabiedrības vidū vērojama arī prakse domāt par tekstilizstrādājumu otrreizēju izmantošanu vai iesaisti sociālās atbildības iniciatīvās. Vēl tikpat respondentu jeb 18% atzīst, ka atdod nevajadzīgos tekstilizstrādājumus citiem, piemēram, draugiem vai kaimiņiem.
“Īstenotās aptaujas dati ļauj secināt, ka pakāpeniski ir panākts sabiedrības attieksmes un rīcības lūzums, veicinot izlietotā tekstila pareizu nodošanu, kas gan neliedzami iet roku rokā ar infrastruktūras pieejamību, lai tekstila nodošana arī praktiski vispār būtu iespējama. Šobrīd šāda paradumu paradigmas maiņa ir jāsekmē arī uzņēmēju vidū, jo paredzēts, ka no nākamā gada jūlija Latvijā dabas resursu nodoklis tiks piemērots arī tekstilizstrādājumiem un tas tiešā veidā attieksies uz juridisko sektoru,” uzsver Ivars Šmits, tekstila nomas uzņemuma “Lindstrom” vadītājs Latvijā.
Viņš piebilst, ka kopumā iecerētā nodokļa ideja ir atbalstāma, jo tas sekmēs resursu ekonomisku un efektīvu izmantošanu. Turpina I. Šmits: “Nenoliedzami jauns nodoklis paātrinās uzņēmēju lēmumus izdarīt zaļākas izvēles attiecībā uz tekstila apriti, iespējams, iegādes vietā izšķiroties par nomu. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ceļā uz jauna nodokļa ieviešanu ir jādomā arī par uzņēmēju vajadzībām atbilstošas infrastruktūra snodrošinājumu, lai savu laiku nokalpojušo tekstilu fiziski būs kur nodot. Nedrīkstam arī aizmirst, ka tekstila pārstrāde ir nevis atkritumu radīšana, bet gan jauna resursa veidošana, ko izmantot jau tālāk, pārstrādes procesā maksimāli saglabājot tekstila šķiedru materiālo vērtību.”