Raksturojot pozitīvās iemaņas, aptaujātie vecāki galvenokārt uzskata, ka tagadējiem jauniešiem, salīdzinot ar viņiem pašiem, nav aktīvāks dzīvesveids (64%) un nav dažādu praktisku iemaņu, piemēram, ēst gatavošana (43%). Tomēr vecāki uzskata, ka mūsdienu jauniešiem ir labākas svešvalodu zināšanas (76%), prasme ātrāk apgūt jaunas lietas (62%) un lielāka atvērtība pasaulei, jaunām lietām (53%).
"Tas, ka vecākiem šķiet, ka tagad bērnus audzināt ir grūtāk nekā viņu bērnībā, ir saistīts ar to, ka ir mainījusies izpratne par to, ko nozīmē būt labam vecākam un kas ir labi pavadīta bērnība. Modernās tehnoloģijas ir tikai viens no šo stresu veicinošiem apstākļiem," saka antropoloģe Ieva Puzo. "Vēl viena lieta, kas mums visiem jāpatur prātā, dzīvojot digitālajā laikmetā, ir tā, ka katru tehnoloģiju mēs apgūstam un mācāmies lietot kultūrspecifiskos veidos. Proti, to, kā mēs šīs tehnoloģijas lietosim, mēs apgūsim galvenokārt no sev blakus esošajiem cilvēkiem noteiktā kontekstā, kur viens vai otrs tehnoloģijas lietošanas veids tiek akceptēts vai noliegts. Tieši tādēļ būtiska loma ir vecākiem, jo jaunieši nepiedzimst ar digitālo tehnoloģiju prasmēm."
Aptauja arī atklāj, ka ir aspekti, kādēļ bērnu audzināšana digitālajā laikmetā ir vieglāka. Vecāku vērtējumā galvenie iemesli ir vairāki – ir attīstījusies ikdienas dzīves organizācija, tagad daudzas lietas ir vieglāk un ātrāk paveikt (72%), bērniem tagad ir daudz plašākas izglītības un izklaides iespējas (67%) un, pateicoties internetam, tagad ir pieejama plašāka informācija par bērnu audzināšanu (53%).
Aptaujā piedalījās 1001 vecāks, kuriem ir bērni vecumā no 2-17 gadiem. Aptauja tika veikta laika posmā no š.g. 30. jūlijam līdz 2. augustam.