Latvieši (51%) nedaudz vairāk kā cittautieši (47%) atzinuši, ka pēdējo trīs mēnešu laikā viņu ģimenē ir radušās domstarpības saistībā ar televīzijas skatīšanos. Iespējams, tāpēc, ka cittautiešu mājsaimniecībās biežāk nekā latviešu mājās ir vairāki televizori. Piemēram, katram piektajam krievu vai citas tautības TV skatītājam mājās ir trīs un vairāk televizoru, kamēr trīs televizori ir vien katrā desmitajā latviešu ģimenē.
Katrs trešais televīzijas skatītājs atzīst, ka nesaskaņas TV vērošanas laikā rodas, jo ģimenes locekļu vidū atšķiras intereses, kuru pārraidi izvēlēties, bet 14% gadījumu kāds no mājiniekiem pārāk skaļi skatās televizoru, turklāt skaļās TV pārraides nedaudz biežāk sagādā raizes sievietēm.
„Janvārī viens skatītājs TV vērojis vidēji 5 stundas un 37 minūtes dienā. Tas nozīmē, ka televīzija daudzās Latvijas mājsaimniecībās ir liela ikdienas daļa – tā rada mājīguma un telpas apdzīvotības sajūtu arī brīžos, kad vienkārši darbojas fonā. Mūsdienās televīzijas iespējas ir attīstījušās tiktāl, ka skatītāji var vērot raidījumus uz sev piemērotākās platformas – ne tikai klasiskā veidā, bet arī ar viedtālruni un datoru, vai izmantot vairākas papildiespējas, piemēram, ierakstīt filmu un noskatīties to vēlāk. Tas atvieglo izvēli tajos brīžos, kad ģimene vienlaikus vēlas skatīties dažādas pārraides, novēršot potenciālas nesaskaņas un strīdus,” skaidro Lattelecom televīzijas biznesa daļas vadītāja Inga Alika. „Turklāt gan Lattelecom Interaktīvajā, gan Virszemes TV ir plašākais Latvijā veidoto televīzijas kanālu īpatsvars, sniedzot daudzpusīgu piedāvājumu auditorijai, kas vēlas TV skatīties latviešu valodā,” papildina I. Alika.
Četriem no desmit aptaujātajiem gan televizors, gan dators ir ērtības, kas nepieciešamas, lai mājās justos labi. Televizoru kā būtisku mājīguma faktoru daudz biežāk akcentē lauku iedzīvotāji (50% pret 34% Rīgā). Kopumā TV un dators ērtībām mājās ir vairāk svarīgs vīriešiem, kamēr sievietes mājīguma radīšanai biežāk izvēlas priekšmetus, kas veicina omulību – ērtas drēbes, siltas lietas, interjera priekšmetus, siltus dzērienus, telpaugus un grāmatas. Kopumā respondenti atzīst, ka ērtības galvenokārt veido praktiskas mēbeles, ērtas drēbes un siltas lietas, piemēram, vilnas zeķes un karsta tēja.
Novērtējot nemateriālos faktorus, kas rada mājīguma sajūtu, latvieši divas reizes biežāk (50%) kā krievu vai citas tautības pārstāvji (25%) to saista ar kopīgām maltītēm ģimenes lokā. Tāpat latviešiem svarīgāks ir silts mājoklis un īpašā mājas smarža. Turpretī cittautiešiem salīdzinoši biežāk ir svarīga ir tīrība un kārtība mājās, mājdzīvnieki un plaša telpa.
Kopumā par mājīguma sajūtu veidojošiem faktoriem respondenti uzskata siltas un kārtīgas mājas, kopā būšanu un kopīgas ēdienreizes ar ģimenes locekļiem. Mājdzīvnieki mājīguma sajūtu veido vien katram ceturtajam respondentam, bet mājas smarža – katram piektajam.
Pētījums veikts 2013. gada februārī un tajā piedalījās 1002 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. To veicis Snapshots pēc SIA Lattelecom pasūtījuma.