Kā aģentūru LETA informēja kompānijas pārstāve Žanna Kristeļa, veicot izpēti par sabiedrības noskaņojumu pret vakcīnām un pandēmiju, februārī puse jeb 50% respondentu Latvijā izteikuši pozitīvu viedokli par vakcīnu. Katrs trešais jeb 34% respondentu atzinuši, ka nevēlas saņemt vakcīnu, kamēr 16% respondentu vēl nav izlēmuši.
Tikmēr kaimiņvalstīs pozitīvs sabiedrības noskaņojums vakcinācijai ir augstāks, proti, lielākā daļa jeb 58% Lietuvas iedzīvotāju februāra mēnesī bija gatavi vakcinēties, savukārt Igaunijā vakcināciju atbalstīja 52% iedzīvotāju.
Kristeļa atzīmē, ka visās Baltijas valstīs vērojama tendence, ka tie cilvēki, kuri patiešām saskārušies ar Covid-19 vairāk atbalsta vakcināciju, un aptuveni katrs otrais cilvēks ir gatavs vakcinēties. Tomēr katrs otrais respondents, kas nav personīgi saskāries ar vīrusu un tā ietekmi, apgalvo pretējo - viņiem šķiet, ka vakcinācija ir bezjēdzīga.
"Diemžēl, mēs redzam to cenu, ko cilvēki maksā, saskaroties ar šo vīrusu, un vēlamies pievērst to sociālo grupu uzmanību, kurās ir visvairāk skeptiķu," norāda Kristeļa, papildinot, ka cilvēkiem, kuri izslimojuši Covid-19, par vakcīnu ir salīdzinoši zema interese - tā atzinuši 43% vīrusa skarto.
Viņu viedokli, kā pieļauj Kristeļa, ietekmē fakts, ka cilvēkiem, kuri ir atguvušies no šīs infekcijas, ir antivielas un viņiem ir mazāks atkārtotas infekcijas un komplikāciju risks.
Aptaujā secināts, ka lielākā daļa skeptiķu ir bezdarbnieki. Vērtējot dažādu sabiedrības grupu attieksmi, lielākie vakcinācijas pretinieki ir bezdarbnieki vai cilvēki, kas zaudējuši darbu Covid-19 pandēmijas laikā. Kopumā 57% no viņiem neplāno vakcinēties, un tikai 31% ir pozitīvi noskaņoti vakcinācijai. Vēl viena skeptiķu grupa ir studenti, no kuriem lielākā daļa (49%) arī nevēlas vakcinēties, un par sešiem procentpunktiem mazāka daļa saka, ka viņi piekristu to darīt.
Tikmēr 44% fiziski strādājošo cilvēku ir pozitīvi noskaņoti pret vakcināciju, savukārt 41% ir pret, mazumtirdzniecības nozarē strādājošo cilvēku viedoklis dalās - 43% aptaujāto ir pret un 37% par vakcināciju. Mājsaimnieču vidū savukārt - 43% ir pret un 35% par vakcināciju.
"Vēlēšanās vakcinēties trūkst ne tikai starp tiem, kas dzīvo mazkustīgu dzīvi, bet arī starp tiem, kuri aktīvi iesaistās darba tirgū, un tas rada vislielākās bažas. Ja cilvēki no pēdējās grupas nemainīs savas domas, mēģinājums veikt vakcināciju un ar to saistītas aktivitātes visticamāk kļūs problemātisks," atzīmēja Kristeļa.
Tāpat lielākos vakcinācijas skeptiķus vieno fakts, ka pandēmija viņu profesionālo darbību nav skārusi tik smagi kā citas nozares, kurām bija pilnībā jāpārtrauc darbība vai kuras bija spiestas būtiski mainīt savu darba veidu.
Aptauja liecina, ka tikai trīs Latvijas iedzīvotāju grupas var uzskatīt par vakcīnas atbalstītājiem. Tostarp 62% vadītāju atbalsta vakcīnu, kamēr 22% ir pret, un 56% biroja darbinieku ir par vakcināciju, bet katrs trešais ir skeptiski noskaņots. Kopumā vakcināciju atbalsta arī 51% senioru, savukārt 32% ir pret.
"Pandēmija daudziem uzņēmumiem lika sākt strādāt attālināti, kā rezultātā tika pārskatīti daudzi procesi un veikta to pielāgošana. Nav pārsteidzoši, ka vadītāji, kas atbild par mazajiem vai, gluži pretēji, lielajiem uzņēmumiem, vēlētos atgriezties ierastajā darba un dzīves ritmā," skaidro Kristeļa. Viņa cita starp pieļauj, ka, visticamāk, arī biroja darbinieki ir noguruši no darba mājās un sliecas uzticēties zinātniskajiem argumentiem.
Tikmēr seniori, kas tiek uzskatīti par vienu no riska grupām, atzīst, ka vēlas vakcinēties emocionālu un sociālu iemeslu dēļ - viņi vēlas bez bailēm tikties ar saviem radiniekiem un draugiem.
"Emocionālie argumenti ir spēcīgs uzvedības stimuls, un senioru grupa to demonstrē diezgan skaidri. Jāatzīst, ka kopējā situācija Latvijā vēl nav iepriecinoša. Lai kontrolētu vīrusu, ir nepieciešams vakcinēt 60% līdz 70% iedzīvotāju, un kolektīvā imunitāte tiek sasniegta, ja tiek vakcinēti apmēram 90% iedzīvotāju. Pat pirmā rādītāja sasniegšana var būt pamatīgs izaicinājums," secina Kristeļa.
Pētījums veikts laikā no 2021.gada 5. līdz 16.februārim, piedalījās NielsenIQ aptaujā kopumā piedalījās 1600 respondentu vecumā no 16 līdz 64 gadiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Dati tika salīdzināti ar reprezentatīviem aptaujas datiem 2020.gadā, kas periodiski veikti dažādu Covid-19 pandēmijas viļņu laikā.