Latvijā 33% iedzīvotāju regulāri saskaras ar šādu situāciju, savukārt pārējās Baltijas valstīs šī problemātika ir vēl izplatītāka - 40% iedzīvotāju Lietuvā un 45% Igaunijā regulāri nenoziedo, jo nav pieejama skaidra nauda, liecina aptauja.
Visbiežāk skaidras naudas makā nav, bet vēlme ziedot ir Rīgas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 39 gadiem, secināts aptaujā.
Citadeles privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks norāda, ka mūsdienās 25% Latvijas jauniešu jeb cilvēki vecumā līdz 30 gadiem jau ir atteikušies no skaidras naudas savā ikdienā, un šādiem sabiedrības paradumiem jeb pakāpeniskai pārejai uz elektroniskiem norēķiniem jāpielāgojas arī labdarības organizācijām, ja tās vēlas maksimāli efektīvi pildīt savu misiju.
"Tā ir neizmantotā iespēja saņemt plašāku atbalstu un ziedojumus, jo skaidru naudu vienmēr maciņos tur tikai neliela daļa sabiedrības - visbiežāk tie ir iedzīvotāji pirmspensijas vecumā," pauž Mūrnieks.
Aptauja liecina, ka visbiežāk skaidra nauda makā ir cilvēkiem vecumā no 60 līdz 74 gadiem, savukārt pārējie iedzīvotāji vislabprātāk ziedotu elektroniski.
Latvijā visbiežāk jeb 40% iedzīvotāju ziedo labdarībai elektroniski - no mājām ar bankas pārskaitījumu internetbankā vai uz vietas, maksājot ar bankas karti, telefonu un tamlīdzīgi. No tiem, kas ziedo labdarībai, 33% iedzīvotāju norāda, ka ziedojumu veic galvenokārt skaidrā naudā, 26% - mājās ar bankas pārskaitījumu un vēl 14%, ziedojot uz vietas elektroniski.
Kopumā tikai 20% iedzīvotāju aptaujā norādījuši, ka labdarībai neziedo.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica šī gada novembrī, katrā Baltijas valstī aptaujājot 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.