Atbildot uz jautājumu, vai Belēvičam vajadzētu ļaut turpināt darbu, 26% aptaujātu atbildēja, ka to viņam nevajadzētu ļaut, bet vēl 24% aptaujāto pauda uzskata, ka ministram drīzāk nevajadzētu ļaut turpināt strādāt.
Tikai 8% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Belēvičam noteikti būtu jāļauj turpināt vadīt Veselības ministriju, bet vēl 16% uzskata, ka viņam drīzāk būtu jāturpina strādāt. Ceturtajai daļai aptaujāto nebija viedokļa šajā jautājumā.
Latviešu un cittautiešu noraidošā attieksme pret Belēviču bijusi līdzīga - abās grupās 50% aptaujāto pauduši viedokli, ka ministram jāpamet amats, tomēr cittautiešu nostāja bijusi kategoriskāka, un no viņiem 32% teikuši kategorisku "nē" ministra darba turpināšanai, kamēr no latviešiem šo atbildi izvēlējušies 22%. No latviešiem 28% pauduši viedokli, ka Belēvičs varētu palikt amatā, bet no cittautiešiem šādi domāja tikai 17% aptaujāto.
Pozitīvāki pret Belēviča darba turpināšanu ir vīrieši. Kopumā 29% vīrieši atbalsta vai drīzāk atbalsta Belēviča palikšanu amatā, kamēr šādu atbildi sniedza vien 19% sieviešu.
Salīdzinoši retāk negatīvi Belēviča palikšanu amatā vērtējuši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, savukārt biežāk negatīvi par veselības ministra palikšanu amatā izteicās cilvēki vecumā no 45 līdz 65 gadiem.
Mazāk negatīvi noskaņoti pret to, ka Belēvičs turpina darbu, bijuši cilvēki Rīgā un Latgalē, kur gan bijis arī liels skaits cilvēku, kuriem viedokļa nav bijis. Negatīvāk noskaņoti pret Belēviču bijuši cilvēki Vidzemē un Kurzemē.
Aptauja tika veikta laika posmā no šā gada 23. līdz 29.martam, aptaujājot 812 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus, interneta lietotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
(precizēta 4.rindkopa)