No aptaujātajiem 25% uzskata, ka sāktās pārmaiņas noteikti neuzlabos VID efektivitāti un nemazinās korupcijas riskus, bet 37% uz šo jautājumu atbildēja ar "drīzāk nē".
Tikai 3% aptaujāto noteikti uzskata, ka sāktās pārmaiņas dos pozitīvu rezultātu, bet 24% uzskata, ka "drīzāk jā". 10% aptaujāto nebija viedokļa šajā jautājumā.
Līdzīga nostāja šajā jautājumā bijusi gan latviešiem, gan citu tautību pārstāvjiem: 30% latviešu uzskata, ka VID sāktās pārmaiņas uzlabos dienesta darbu, bet 62% domā, ka tā nebūs. Starp cittautiešiem pozitīvi noskaņoti par pārmaiņām bijuši 24%, bet negatīvi - 64%.
Būtiskas atšķirības nebija vērojamas arī sieviešu un vīriešu viedokļos. VID sākto pārmaiņu pozitīvajam efektam tic 29% vīriešu un 26% sieviešu, savukārt negatīvu vērtējumu devuši 64% vīriešu un 62% sieviešu.
Vecumu grupu griezumā skeptiskāk uz VID sāktajām pārmaiņām skatās iedzīvotāji vecuma grupā no 55 līdz 65 gadiem, savukārt reģionālā griezumā vislielākās šaubas par reformu iznākumu vērojamas mazo pilsētu iedzīvotāju vērtējumos.
Aptauja tika veikta internetā maija beigās, aptaujājot 801 Latvijas iedzīvotāju-interneta lietotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Jau ziņots, ka kopumā dažādas rotācijas skar 39 VID darbiniekus, tajā skaitā 22 dažāda līmeņa vadītājus.
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone maija beigās iesniegusi atlūgumu un pildīs savu pienākumus līdz 27.jūnijam.