Aptauja: Valdības darba vērtējums septembrī ievērojami pasliktinājies

kankariņš ar savu bandu nekad nav strādājuši Latvijas pilsoņu interesēs. kankariņš eiroparlamentā nodarbojās ar asv interešu bīdīšanu, proti, ar naudas darījumu nodošanu tikai un vienīgi jeņķu rokās, šobrīd Latvijā viņš nodarbojas faktiski ar to pašu, tikai klāt vēl nākusi Latvijas tautsaimniecības totāla sagraušana un Latvijas iedzīšana totālā parādu jūgā, par to varēsiet pārliecināties tuvāko divu gadu laikā. Šī teritorija jeņķiem vajadzīga kā atbalsta punkts lai uzplēstos ar Krieviju, tas arī viss.

Bet ar ko te kāds var būt apmierināts. Absolūti fašistiska valdība, kura jebkuru no sava atšķirīgo viedokli pasludina par ''oligarhu lobiju'' vai ''Kremļa propagandu'', un tik gatavojas dot naudu partijām, sev padevīgajiem propagandas plašsaziņas līdzekļiem, vienlaikus nosaka totālo kontroli par cilvēku naudu, aizbildinoties ar ''naudas atmazgāšanas apkarošanu''. Es vairs sen nesaprotu, par ko es maksāju nodokļus.

Kaktiņa twitterī ir vēl viena aptauja, kas patiesībā rāda traģisku ainu. Tikai 14% uzskata, ka valdība respektē sabiedrības viedokli. Ok, tas nav zemākais punkts, zemākais bija 7% 2009. gadā, bet šis rādītājs ir traģisks. Tur arī vajag meklēt cēloni populistu labajiem panākumiem vēlēšanās, un tur arī slēpjas faktiski garantija, ka būs jauni populisti nākamajās vēlēšanās. Iemesli? Kaut vai tas pats budžets. Sabiedrība saka, dodiet ārstiem un māsiņām, valdība iedod kultūrai, prezidentam, politiskajām partijām un sabiedriskajiem medijiem. Sabiedrība saka, nevajag mums tagad to koncertzāli, Melbārde ar cinisku smīnu rullē uz priekšu būvnieku karteļa pasūtījumu, sabiedrība saka, nu, netērējam tik daudz tai 100gadei, iedodam pašiem nelaimīgākajiem, tiem, kas saslimuši ar vēzi, Melbārde ar cinisku smīnu vingro uz cipariem un paziņo, ka tāda sabiedrības vēlme esot amorāla, kultūru nedrīkstot pretnostatīt vēzim. Ja ministri tā uzvedas, tad nevajag brīnīties, ka savēl visādus gobzemus.

Tautai uzbāztā valdība ir nakas cits,ka plēsēju vilku bars:

Ne tikai budžets. Valdība kopumā neatstāj labu iespaidu. Daži ministri ir vienkārši, piedošanu, stulbi (Petrāviča, Pabriks ar saviem izteikumiem par leģionāriem un tagad Ķīnā, un diemžēl arī Šuplinska ar savu Pandoras lādi; ja nezini izteicienu nozīmi, tak nelieto viņus), Bordāns ir mentāli slims. Kariņš ar visu to baru netiek galā un nespēj to noslēpt. Iemesls neapmierinātībai nav tikai budžets un neizpildītais likums, par ko ministri paši tak decembrī bija nobalsojuši, bet arī šis nesakarīgais, nesakoordinētais valdības darba stils un tāds kā mugurkaula trūkums (kaut vai tā pati muļļāšanās ar LU rektora apstiprināšanu visas vasaras garumā). Ja man uzdotu jautājumu, kā es vērtēju valdības darbu, nu, es arī vairāk kā 2 no 10 iedot nevarētu. Valdība ir, kaut kāds budžets ir sastādīts, lai gan nav skaidrs, kāpēc apstākļos, kad nevar izpildīt to pašpieņemto likumu par mediķu algām, ir kultūrai jāpalielina budžets par 8 miljoniem un Prezidenta budžets par 16%.

Tas priekš mērkaķiem. Patiesībā ir zajebis. Plānveidīgā zagšana turpinās, uzmestā tauta atmaksā izrītos miljardus un debīlais elektorāts ir pilnībā gatavs vēlreiz nobalsot par naclopiem un svoločiem.

JKP untums – mainīt diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) augšējās robežas paaugstināšanas grafiku, kam nākamgad budžetā papildus jau ieplānotajiem 20 miljoniem JKP prasa vēl 35 miljonus. Šī pozīcija vislielāko labumu uz mājsaimniecības locekli dod personām ar pilnu darbspēju bez apgādājamajiem pēc pazīmes – neliels legālais atalgojums. Tajā pašā laikā valdība neatrod 2,5 miljonus aizbildnībā esošo bāreņu un citu bez vecāku gādības palikušo bērnu uzturnaudas palielināšanai, 27 miljonus Minimālā ienākumu līmeņa koncepcijas ieviešanai (skar personas ar invaliditāti un mazo pensiju saņēmējus), kā arī neatrod līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai apsolītajā līmenī. Līdz ar to nevienlīdzība tikai pieaugs, tomēr no normālas algas legāli maksājošo darba devēju skatpunkta nepatīkamākā ir DNM un tā postošā ietekme uz ekonomikas attīstību

un spēkā esošajiem likumiem Ja es pareizi saprotu Satversmi, tad uz pirmo lasījumu valdībai ir jāatnes budžets, kas vispirms nodrošina esošo likumu izpildi un, ja kaut kas paliek pāri, tad novirza to savām politiskajām iniciatīvām. Ja gadījumā ir bijuši kaut kādi force majeure apstākļi (piemēram, ārēju apstākļu diktēs izaugsmes kritums, kas samazina nākamā gada fiskālo telpu) valdība redz, ka uz pirmo lasījumu nevar atnest budžetu, kas nodrošina esošo likumu izpildi, tad tā tādu arī nes ar atrunām, kādēļ tā to nevar izpildīt. Tad dienaskārtībā ir jautājums, ka starp lasījumiem parlaments lemj, kurš no iepriekš pieņemtajiem likumiem ir maināms (pārbīda ieviešanas termiņus, veido ieviešsanas “trepes” u.c.). Bet tad nevar būt runa par to, ka valdība, neizpildot jau spēkā esošos likumus (tostarp, Veselības finansēšanas likumu), ir novirzījusi naudu savām, likumos vēl nenostiprinātām politiskajām iniciatīvām, kā tas tiek darīts, atvēlot 35 miljonus diferencētajam neapliekamajam