Vairāk nekā puse jeb 64% aptaujāto iedzīvotāju visbiežāk par prioritāro nozari, kurai no valsts budžeta vajadzētu piešķirt vairāk papildu līdzekļu, nosauca veselības aprūpi. Veselības aprūpi kā prioritāti visbiežāk nosauca 71% aptaujāto iedzīvotāju vecumā no 45 līdz 55 gadiem un 72% vecumā no 55 līdz 74 gadiem.Par galvenajām Veselības ministrijas pārziņā esošajām jomām, kurām nepieciešams piešķirt visvairāk līdzekļu, divas trešdaļas jeb 64% iedzīvotāju norādīja rindu mazināšanu valsts apmaksātiem aprūpes pakalpojumiem, 57% norādīja pacientu līdzmaksājumu samazināšanu par ārstēšanos slimnīcās, bet 55% atzīmēja papildu līdzekļus slimnīcām ārstēšanas procesa nodrošināšanai.Mazāk nekā puse jeb 46% respondentu atzīmēja, ka prioritārai jomai jābūt arī pacientu līdzmaksājumu mazināšanai par valsts kompensējamiem medikamentiem. Savukārt 31% aptaujāto uzsvēra veselības aprūpes pakalpojumus bērniem, 18% - mediķu atalgojuma palielināšanu, 8% - medicīnas izglītību.
Kā nākamās prioritārās jomas tika atzīmētas sociālā aizsardzība un pabalsti , ko atzīmēja 46,7% aptaujāto, kā arī izglītība un zinātne - 36,5% aptaujāto. Savukārt ceļu būvi un uzturēšanu par prioritāti uzskata 27,9% aptaujāto, eksportspējas veicināšanu - 23,7% un lauksaimniecību - 22,8% aptaujāto iedzīvotāju.
Tā kā tuvojas Saeimas vēlēšanas, savu redzējumu par situāciju veselības aprūpē un solījumiem kaut ko mainīt izklāsta visas partijas. Diena aicināja partijas nostāju atklāt tieši pašlaik parlamentā nepārstāvētajām, bet uz vēlēšanām kandidējošajām partijām – Latvijas attīstībai, Reģionu apvienībai, No sirds Latvijai un Vienoti Latvijai.
Šo partiju viedokļi lasāmi pirmdienas laikraksta Diena pielikumā Veselības Diena.
Ko sola Latvijas attīstībai:
"Valsts nopirks katram iedzīvotājam veselības aprūpes polisi pie apdrošinātāja, ko cilvēks pats būs izvēlējies. Līdz ar to rindas izzudīs un līdzmaksājumi no pacienta netiks prasīti. Katrs cilvēks varēs sevi apdrošināt arī papildus. Šobrīd valsts tērē veselības aprūpei apmēram 400 eiro par katru cilvēku. Par šo naudu jāiegādājas katram iedzīvotājam apdrošināšanas polise. Bērniem un pensionāriem polise būs ar plašāku apdrošināto pakalpojumu grozu. Nepieciešamie medikamenti, piemēram, onkoloģiskie preparāti, jāiekļauj apdrošināšanas paketē. Pacientiem ar īpašām ilgstošām slimībām tiks nodrošināta papildu valsts palīdzība. Šim nolūkam jāizveido īpašas valsts programmas visām slimībām, kuras valsts gribēs paturēt ciešākā uzraudzībā, tai skaitā onkoloģija, infektoloģija un tamlīdzīgi."
Ko sola Reģionu apvienība:
"Plānveida veselības aprūpes saņemšana jāsaista ar nodokļu nomaksu, jāturpina obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, paredzot definētu apmaksāto pakalpojumu grozu. Jāmazina pacientu līdzmaksājumi, jāveic pakalpojumu pieejamības un kvalitātes audits, kompensējamo zāļu sistēmā jāiekļauj jauni un dārgāki medikamenti, balstoties uz farmakoekonomiskā izdevīguma principiem, svarīga ir e-veselības ieviešana un atbalsts inovatīvu medicīnas nozaru attīstībai. Plānveida palīdzībā rindas nav iespējams izskaust pilnībā, bet to ilgumu iespējams saīsināt. Jānoskaidro reālais gaidīšanas ilgums visās veselības aprūpes iestādēs, un jādefinē kritēriji, pēc kuriem pacientus iekļauj rindā un kā tie tiek prioritizēti. Ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu un palielinot finansējumu veselības aprūpei līdz 4,5% no IKP 2020. gadā, medicīnas darbinieku algas iespējams palielināt, sasniedzot 50-75% no Ziemeļvalstu atalgojuma."
Ko sola No sirds Latvijai:
"Neatbalstām obligāto veselības apdrošināšanas ieviešanu, jo tas ir slēptais papildu nodoklis. Visefektīvākā ir valsts apmaksāta veselības aprūpe, nosakot pakalpojumu grozu. Jāpalielina finansējums veselības aprūpei, nodrošinot pilnīgu priekšstatu par pakalpojumu faktiskajām izmaksām. Lielu daļu rindu varētu mazināt, tās efektīvāk administrējot, tomēr galvenais rindu veidošanās iemesls ir valsts nespēja apmaksāt pieprasījumam atbilstošu pakalpojumu apjomu, tāpēc jāpārskata veselības nozares finansēšanas sistēma. Rindas plānveida palīdzībai ir pieļaujamas, sabalansējot pieprasījumu un resursus. Atkarībā no pakalpojuma veida gaidīšanas laiks nedrīkstētu būt garāks par 6-8 nedēļām. Primārā veselības aprūpe, kas ir izmaksu ziņā efektīvākais veselības aprūpes veids, jāpadara iedzīvotājiem pieejama, savlaicīgi saņemot veselības aprūpes pakalpojumus un nepieciešamos medikamentus."
Ko sola Vienoti Latvijai:
"Jau šogad pieņemt likumu par obligāto veselības apdrošināšanas ieviešanu, paredzot jau 2015. gadā 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) novirzīt veselības apdrošināšanai. Ik gadu palielināt iezīmēto daļu no IIN veselības apdrošināšanai. Apturēt plānoto IIN (no 24% līdz 20%) samazināšanu, šo naudu iezīmējot veselības apdrošināšanai. Turpināt slimnīcu centralizācijas reformu. Lai mazinātu rindas, jāmazina veselības aprūpes pakalpojumu dārdzība. Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, ambulatorajā aprūpē jāievieš princips nauda seko pacientam. Lai sasniegtu 4,5% no IKP 2020. gadā (1,26 miljardus eiro), katru gadu ir jāiet ar soli 0,2% no IKP (107 miljoni eiro). Paralēli valsts izdevumu palielinājumam jāievieš obligātā veselības apdrošināšana."