Šis lēmums gan vēl desmit dienu laikā ir pārsūdzams Augstākajā tiesā.
LK celtajā prasībā atbildētāju statusā ir Imants Sarmulis, Andris Linužs, Raivis Veckāgans, kā arī LK bijušie padomes locekļi Māris Gailis, Kārlis Boldiševics, Guntis Ločmelis, Uldis Pumpurs, Olga Pētersone, Vladimirs Solomatins, Ansis Sormulis, Normunds Staņēvičs, Andris Vilcmeiers, Svens Zālītis, Miks Ekbaums un Vladimirs Koškuls.
Advokātu biroja Grīnvalds un partneri sabiedrisko attiecību konsultants Jānis Jekševics pirms piektdienas lēmuma norādīja, ka LK izmantoja nepārliecinošus argumentus, kas turklāt ir pretrunā ar Civilprocesa likumu, mēģinot apturēt pašu ierosināto tiesvedību. "Mēs pastāvam uz to, ka lietas izskatīšana ir jāturpina un jānoved līdz spriedumam saprātīgā termiņā, un izsakām pārliecību, kā tāds pats būs arī tiesas viedoklis un lēmums," uzsver Gaiļa un citu LK bijušo padomes un valdes locekļu pārstāvis, zvērināts advokāts Guntars Precinieks.
Kā galvenais arguments tiesvedības apturēšanai tika minēta paralēli notiekošā tiesvedība citā civillietā, kurā AS Ventspils nafta (VN) vērsusies pret vairākām juridiskām personām, tostarp savu meitaskompāniju LK par VN akciju iegādes darījuma atzīšanu par nelikumīgu. Atbildētāju pusei nav saprotami šādas rīcības motīvi, jo acīmredzot šīs divas civillietas nav saistāmas pēc būtības - lietās ir pilnīgi citi atbildētāji, kā arī strīda priekšmets.
Var izteikt pieņēmumu, ka prasītājs, izvērtējot atbildētāju argumentus un pierādījumus, vairs nejūtas drošs par savām pozīcijām un meklē jebkādus iemeslus, lai lietu novilcinātu, bet diemžēl šādā veidā tiek nelietderīgi izniekots gan tiesas, gan atbildētāju, gan galu galā arī pašas LK laiks un finanšu resursi, secināja Jekševics. Turklāt, kā norādījis Jekševics, tiesvedības apturēšana šajā civillietā nopietni grauj atbildētāju reputāciju un sagādā viņiem būtiskas neērtības.
Jekševics iepriekš informēja, ka Gailis pērn bija iesniedzis AT pierādījumus un pieteikumu pret LK par zaudējumu nodrošināšanu 2,8 miljonu latu apmērā. Gailis uzskata, ka saskaņā ar demokrātisko valstu tiesu praksi arī prasītājam - LK - ir jāuzņemas finansiāla atbildība par savu rīcību un jāiemaksā depozītā atbilstoša naudas summa, kas nodrošinātu pirms tiesas galīgā lēmuma ar mantas un naudas apķīlāšanu atbildētājam radīto zaudējumu kompensēšanu nākotnē.
"Mūsu laikā kuģošanas nozarē iesākās pamatīga krīze, kas loģiskā kārtā radīja zaudējumus. Diemžēl iekūlos nepatīkamā situācijā, jo jau iepriekšējā valde un padome tika vainota krāpnieciskos darījumos. Loģiski, ka, viņiem pārņemot varu, dabūjām precīzi tos pašus pārmetumus atpakaļ. Esam vai neesam vainīgi, to pateiks tiesa, bet visi pārmetumi šķiet pupu mizas," toreiz uzsvēra Gailis.
Viņš skaidroja, ka jaunie akcionāri liekot atmaksāt algas, jo "mēs paši tās esot sev noteikuši, taču tās ir pilnīgas muļķības, jo nomainījām iepriekšējo padomi, kurai bija tāda pati alga plus piemaksas". Procesa laikā esot mēģināts uzlikt iepriekšējās LK vadības locekļu mantai arestu, bet pirmajā instancē šo lūgumu noraidīja. "Katrā ziņā nevaru iedomāties, kā viņi varētu uzvarēt," sacīja Gailis.
Jau ziņots, ka LK un tās meitassabiedrību nerevidētie neto zaudējumi 2011.gadā bija 24,9 miljoni latu, kas ir trīs reizes mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad kuģniecība strādāja ar 78,4 miljonu latu zaudējumiem, liecināja paziņojums biržā NASDAQ OMX Riga. Gan 2011.gadā, gan 2010.gadā būtiska neto zaudējumu daļa esot saistīta ar zaudējumiem no aktīvu vērtības samazināšanās, kam saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem ir nepieciešams veidot uzkrājumus.
2011.gadā veiktie uzkrājumi zaudējumiem no aktīvu vērtības samazināšanās ir vairāki. Pārdošanai paredzētajiem aktīviem tie ir: trīs vecākie "handy" izmēra kuģi - 12,56 miljonu ASV dolāru (6,4 miljonu latu) apmērā, kopējās flotes vērtības koriģēšanai - 15,08 miljonu ASV dolāru (7,72 miljonu latu) apmērā, ieguldījumu nekustamajos īpašumos vērtības koriģēšanai - 1,29 miljonu ASV dolāru (660 000 latu) apmērā.
2011.gada beigās LK koncerna flotes komerciālajā vadībā bija 20 tankkuģi. 2011.gada laikā koncerns no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd. saņēma divas 2007.gadā pasūtītās tankkuģu jaunbūves - kuģus Latgale un Zemgale - un pārdeva 17 gadus veco kuģi Indra sagriešanai metāllūžņos. Turklāt LK ir pārklasificējusi trīs visvecākos LK flotes kuģus kā pārdošanai paredzētos aktīvus, lai nodrošinātu stabilu finansējumu pārējai flotei.
Kopējais neto reisu rezultāts no kuģniecības pakalpojumiem 2011.gadā bija 87,99 miljoni ASV dolāri (45,04 miljoni latu), 2010.gadā - 88,31 miljons ASV dolāru (45,2 miljoni latu) - un liecina par ieņēmumu stabilizēšanos. 2011.gadā peļņa no kuģu darbības bija 15,24 miljoni ASV dolāru (7,8 miljoni latu), kas ir par 21% labāks rezultāts nekā 2010.gadā - 12,69 miljoni ASV dolāru (6,5 miljoni latu), taču peļņa no kuģu darbības nesedza flotes finansēšanas izdevumus - 20,27 miljoni ASV dolāru (10,38 miljoni latu).
super