Policijai jauni uzdevumi tiek gandrīz pēc katra gada revīziju rezultātiem – šogad viens no lielākajiem ir Izglītības un zinātnes ministrijas projekta Skolas.lv pārtraukšanas izmeklēšana. Taču tās ir tikai sekas, jo miljoniem eiro nodokļu maksātāju naudas jau neatgriezeniski izšķērdēti un vairumā gadījumu neesot no kā pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, lai gan to paredz gan Valsts pārvaldes iekārtas un Darba likums, gan likums Par pašvaldībām.
Piemēram, astoņu gadu laikā 16 gadījumos tiesībsargājošās iestādes apstiprinājušas VK revīzijās konstatētos faktus, taču noilguma iestāšanās dēļ personas pie atbildības nav sauktas.
Pagājušā gada nogalē Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisija aicināja tiesībsargājošās iestādes piedāvāt grozījumus likumos, lai izmeklēšana par VK atklātajiem amatpersonu pārkāpumiem kļūtu efektīvāka. Savukārt pirms diviem gadiem toreiz vēl politiskā apvienība Saskaņas centrs izstrādāja grozījumus VK likumā, paredzot iestādei tiesības veikt operatīvās revīzijas, nevis darboties tikai saskaņā ar iepriekš apstiprinātu plānu, kas ierobežo iespējas reaģēt uz jaunatklātiem faktiem. SC arī rosināja pilnvarot VK auditēt Saeimu, kā arī piešķirt lielāku nozīmi rekomendācijām – lai tās auditējamām iestādēm būtu jāpilda obligāti. Tiesiska ietvara iepriekšminētajam vēl nav, taču pašlaik uz Saeimas komisijas darba galda atrodas pašas VK iniciēts likumprojekts, no kura anotācijas secināms, ka galvenās izmaiņas varētu attiekties uz atbildīgo amatpersonu sodīšanu un zaudējumu piedziņu: "Piedāvātā regulējuma mērķis – panākt, lai amatpersonas būtu patiešām personīgi atbildīgas par savu rīcību, nepaļaujoties uz iestādes vadītāja labvēlību neveikt zaudējumu piedziņu pat būtiska likumpārkāpuma gadījumā, kā arī būtu saprātīgi pasargātas no vajāšanas par katru neuzmanību un tādējādi pārliecinoši varētu veikt savus pienākumus."
Nenopietnas sekas
Daudzās citās Eiropas Savienības (ES) valstīs revīzijas iestādes pašas nepiedzen zaudējumus un nepiemēro sodus, taču Beļģijā, Portugālē, Itālijā, Francijā, Spānijā un Grieķijā šāda prakse pastāv. Tas nozīmē, ka valsts revidenti darbojas pēc tiesas modeļa un piemēro atbildīgajām personām sankcijas par nelikumīgu rīcību ar finanšu līdzekļiem. Arī Latvijā starpkaru periodā pastāvējusi VK tiesa, kas bija pilnvarota veikt piedziņu regresa kārtībā pret vainīgajām amatpersonām.
Tagad VK uzsver, ka likumprojektam, kas paredz tās pilnvaru paplašināšanu, vispirms esot preventīva funkcija un izvirzītais mērķis būtu sasniegts, ja turpmākajos gados VK pašas piedāvāto mehānismu nāktos piemērot pēc iespējas retāk.
Uz to, ka grozījumi VK likumā ir nepieciešami, norāda kāda nesen apkopota informācija – pretī ailītēm par konkrētās valsts un pašvaldību iestādēs atklātajiem pārkāpumiem un ar tiem saistītajiem zaudējumiem uzskaitīts, kādā stadijā izmeklēšana ir tiesībsargājošajās iestādēs un kādu sodu darbinieki saņēmuši no savas darbavietas administrācijas. Secinājums ir nepārprotams: valsts un pašvaldību iestādes ir pielaidīgas pret padotajiem – likumpārkāpējiem, pat ja viņu rīcība radījusi simtiem tūkstošu eiro zaudējumus. Piemēram, par 2011. un 2013. gadā VK revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem, kuri bija pietiekami nopietni, lai pārbaudes sāktu tiesībsargi, pašu vainīgo iestāžu vadība savus darbiniekus vairumā gadījumu sodījusi maigi: aizrādījumi, disciplinārlietas, rājieni un vien pāris gadījumos – algas samazinājums.
Jāatzīmē, ka šie soda mēri neliek šķēršļus virzībai pa karjeras kāpnēm valsts pārvaldē. Piemēram, 2009. gadā atklājās, ka Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) amatpersonas apzināti sagrozījušas grāmatvedības informāciju, lai, neievērojot tiesību aktā noteikto aizliegumu, izmaksātu prēmijas un naudas balvas. Iestādes darbiniekiem toreiz tika sadalīti papildu 123 tūkstoši eiro, bet VAAD toreizējais vadītājs Ringolds Arnītis pats sevi materiāli stimulēja ar četru tūkstošu eiro piemaksu, vienlaikus prettiesiski izlietojot budžeta līdzekļus. Toreiz zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) par šo rupjo pārkāpumu izteica R. Arnītim rājienu. Tas gan nekādi neietekmēja viņa reputāciju, jo pašlaik Arnītis ir premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) biroja vadītājs.
Visu Kristīnas Putincevas rakstu Apturēt karavānu, nevis riet lasiet ceturtdienas, 4.jūnija laikrakstā Diena!