Saeima pieņēma regulējumu, kas nosaka, ka jautājumos, kas attiecas uz patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā no citām dalībvalstīm vai trešajām valstīm, reaģējot uz ārkārtēju patvēruma meklētāju pieplūdumu uz Eiropas Savienības (ES) ārējām robežām, atbilstoši izveidotajiem patvēruma meklētāju pārcelšanas vai pārmitināšanas mehānismiem, kā arī šādu mehānismu veidošanas kontekstā Ministru kabinets pieņem lēmumus un pauž Latvijas valsts nostāju (arī ES institūcijās), pamatojoties uz Saeimas lēmumu.
Attiecīgā regulējuma priekšlikumu sākotnējā redakcijā bija iesniedzis deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK). Pirms tam priekšlikumu par Saeimas tiesībām lemt par bēgļu uzņemšanu citā likumprojektā bija virzījusi nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.
Atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) iepriekš kā būtiskākās likuma izmaiņas akcentēja augstāk minēto tiesību piešķiršanu parlamentam, kā arī to, ka likumā noteikts, ka ir jānodrošina nepilngadīgo patvēruma meklētāju iespējas saņemt izglītību valsts valodā. Tāpat likuma regulējums sakārtots atbilstoši ES direktīvu prasībām.
Latvija pašlaik jau ir piekritusi 776 patvēruma meklētāju uzņemšanai no citām ES dalībvalstīm, un uz šo lēmumu likuma grozījumi neattieksies.
Likumā veiktas arī dažas citas izmaiņas, tostarp no jauna vai citā redakcijā definējot neizraidīšanas principu un citus patvēruma jomā īpaši piemērojamus principus, nosakot informācijas neizpaušanas un apkopošanas aspektus, sakārtojot patvēruma meklētāja personas dokumentu, kā arī izmitināšanas jautājumus. Atšķirīgā redakcijā no līdzšinējā likuma noteikti arī principi personas izraidīšanai no Latvijas, kā arī patvēruma meklētāja tiesības un pienākumi.
Tāpat noteikts regulējums attiecībā uz personisko interviju ar patvēruma meklētāju, medicīniskās ekspertīzes veikšanu, kā arī iesniegumu izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību. Noregulēti arī starptautiskās aizsardzības piešķiršanas nosacījumi, vajāšanas jēdziens. Vairāki augstāk minētie jautājumi iepriekšējā redakcijā bija noregulēti pašlaik spēkā esošā likumā, taču tiem bija nepieciešami uzlabojumi.
Saeima atbalstīja deputāta Romualda Ražuka (Vienotība) priekšlikumu likumā noteikt, ka nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt visu medicīnisko palīdzību, kuras nesniegšana var radīt apdraudējumu bērna attīstībai un veselībai.
Cilvēktiesību komisija iepriekš konstatēja problēmu ar vārda "apstrāde" lietošanu terminā par sanitārās apstrādes veikšanu attiecībā uz patvēruma meklētājiem, taču laika trūkuma dēļ šis jautājums šodien pieņemtajos grozījumos nav atrisināts. Laika trūkums saistīs ar nepieciešamību laikus likumā ieviest ES nosacījumus.