Ar ko latvietis ir apmierināts?

Vēl jau ir ko piemetināt: Latvietis piecas reizes gadā izkar karogi sēru noformējumā atceroties deportācijas. Latvietis pēc dabas ir mazohists, jo tikai mazohists, pēc tā, ko ar viņu dara valdība, var nodziedāt "Bēdu manu lielu bēdu" un bēdāties tālāk. Vienu brīdi bija diskusija, ka vajag himnu mainīt. Es uzskatu, ka Latvijai labākā himna būtu tieši "Bēdu manu lielu bēdu", jo tā vislabāk raksturo latvieša (kalpa dvēseles) būtību. Latviešiem liekas, ka viņi ir militāra lielvalsts, kam pienākums palīdzēt visos Amerikas karos. (atcerēsimies 1991. gada operāciju "Tuksneša vētra", kad Latvija bija gatava uz Irāku nosūtīt savu vienīgo kuģi, kurš līdz Irākai peldētu 26 dienas). Latvieši ir lepna tauta, tādēļ arī tik maza. Vēl latviešus itin labi raksturo filma "Tās dullās Paulīnes dēļ". It sevišķi tās epizode, kurā komunālā dzīvokļa kaimiņi ar skaudību lūrēja caur stiklu, kā blakus istabā žāvējas nauda, un tā frāze: "Diez, kur viņi bāzīs to naudu" Latvietim gardākais ēdiens ir otrs latvietis. Sevišķi labi latvietis jūtas, ja otram latvietim iet slikti, savukārt, ja otra latvieša pakaļa ir apģērbtāka nekā pašam, tad tas ir ļaunākais murgs, jo tā taču nedrīkst. Latvietis vislabāk jūtas piedirstā pļavā, jo gadījumā, ja kāds šajā piedirstajā pļavā grib kautko uzbūvēt, tā sākas protesti un parakstu vākšanas (DUS; cūku fermas, celulozes rūpnīcas utt.). Un vēl. Un vēl. Un vēl.

Priecāšanās un samierināšanās ar to, kas ir, beidzas ar stagnāciju un regresu....... :)