A.Deniņš raidījumam stāsta, ka ar saviem kontaktiem Krievijā ir spējis atrast zinātniekus, kuru jaunatklājumus var pārvērst ražotnēs. Tās Latvijai ienesīs pasakainu peļņu. Lai rūpnīcas uzceltu, plānots izmantot Eiropas Savienības budžetā inovācijām paredzētos 100 miljardus eiro. Jau šobrīd Briselē un Maskavā varas iestādēs tiekot saskaņoti plāni būvēt rūpnīcas Ludzā un Zilupē.
Bez jau minētajiem zinātniekiem, biedrībā iesaistījušies arī Tehniskās universitātes un Jūras akadēmijas rektori. Savu atbalstu, pēc Deniņa teiktā, projektam izteikuši arī Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, Grindeks akcionārs Kirovs Lipmans un Sergejs Zaharjins no Liepājas Metalurga. Citu viedokli gan pauda Lipmans, kuru Nekā Personīga nejauši satika pie Deniņa biroja durvīm. Lipmans par biedrības iecerēm neslēpa smaidu un apgalvoja: ne tikai viņš, bet arī būvnieks Guntis Rāvis ar biedrību neesot saistīti.
Piesardzīgi par iecerēm ir Nekā Personīga intervētie Latgales pašvaldību vadītāji. Dažas dienas pēc dibināšanas, par saviem plāniem biedrība Rēzeknes domē tikās ar vietējiem mēriem. A.Deniņš uzskata, ka valdības plāni Latgales glābšanai nekam neder. Biedrība piedāvā attīstīt Latgali ar Krievijas palīdzību. Tur zinātnieki izgudrojuši daudzas inovatīvas idejas. Pirmais projekts – Ludzā un Zilupē celt metanola rūpnīcu. Ar laiku rūpnīcu skaits varot sniegties pat līdz diviem desmitiem.
Metanola rūpnīcas idejas virzītājs ir Latvijā mazpazīstams uzņēmējs Grigorijs Tavlidi. Pirms gada viņš jau bijis Ludzā ar plānu celt naftas pārstrādes rūpnīcu. Solījis uz Latgali no Krievijas būvēt naftas cauruļvadu. Šobrīd savus plānus mainījis un sola uz Latviju no Krievijas atvilkt gāzes vadu.
Tavlidi, kurš ir firmas Tiens Baltic Stars prezidents, Nekā Personīga stāsta, ka Maskavā strādājot kādā uzņēmumā, kura paspārnē darbojas ap 4000 zinātnieku. Maskava saviem izgudrojumiem gribot piesaistīt Eiropas naudu. Inovācijām Briselē esot pieejami 100 miljardi eiro. Iesākumā – ideju izpētei. Pēc tam – rūpnīcu būvēšanai.
Metanols ir viela, ko ražo no dabas gāzes. Pēc Tavlidi stāstītā, krievu pētnieki izgudrojuši, ka metanolu, sajaucot ar benzīnu, var iegūt 20 reižu lētāku degvielu. Tuvāko nedēļu laikā Tavlidi esot paredzēta tikšanās Maskavā ar ilggadējo Krievijas vicepremjeru Igoru Sečinu, kas tiek uzskatīts par galveno Kremļa enerģētikas politikas virzītāju.
Ticamību projektam piedodot uzņēmēja Tavlidi un biedrības līdera Deniņa brauciens pie Eirokomisāra Andra Piebalga. Komisāra birojā plaši par tikšanos nestāsta, bet apstiprina, ka tāda notikusi. Piebalgam tuvu stāvošie cilvēki norāda, ka Eiropas Komisija nav vieta, kur kaut ko iespējams sarunāt. Par plāniem varēs spriest, ja rūpnīcu cēlāji iesniegs konkrētus dokumentus.
Ludzā, kur Krievijas atbalstītie milzu projekti iecerēti, par plāniem runā piesardzīgi. Ludzai rūpnīcu cēlāji pieprasījuši 400 hektāru zemes. Novadam tik daudz neesot, tāpēc tās vadītāja gatava 115 hektārus pašvaldības mežu iemainīt lielajiem zemju īpašniekiem no Skandināvijas. Ludzas priekšnieci Alīnu Gendeli biedējot iespēja, ka uzņēmēji izmantos Ludzu, lai iegūtu Eiropas naudu nereālu pētījumu veikšanai un solītās rūpnīcas paliks tikai uz papīra.
Uzmanīgi par vērienīgajām iecerēm izteicās arī biedrībai piesaistītie Latvijas akadēmiķi. Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks par rūpnīcām vispār neko nebija dzirdējis. Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš apgalvoja, ka līdz to būvēšanai esot tik pat tālu kā no Rīgas līdz Ķīnai. Tomēr Krievijas līdzdalība projektos viņu nemulsina, jo zinātniekiem svarīga ideja, nevis izgudrotāju tautība.