Ar kūlas dedzinātājiem cīnīties neiespējami

VUGD sarēķinājis, ka pērn no 18 205 izsaukumiem 2316 bijuši pērnās zāles ugunsgrēki, un šim iemeslam pagājušajā gadā iztērēts ap 31 tūkstoti eiro degvielā vien, bet, pēc Iekšlietu ministrijas rīcībā esošajiem datiem, patlaban no sodos piespriestajiem iekasēti tikai četri tūkstoši eiro.Lai gan VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš paredz, ka pērnās zāles dedzināšanas sezona beigsies "līdz ar zaļās zāles parādīšanos", tomēr, kā mazināt ugunsgrēku skaitu, atbildes nav arī viņam, jo "sodi par kūlas dedzināšanu tāpat ir lieli". Tiesa, par zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, iespējamais naudas sods fiziskajām personām ir no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro. Sodus piemēro pašvaldību administratīvās komisijas. Vienīgā nelaime ir tā, ka ir gandrīz neiespējami pateikt, kurš dedzinājis konkrēto lauku. "Bieži vien aizbraucam uz notikumu vietu, kur kāds kūlas ugunsgrēku jau dzēš, sakot, ka viņa īpašumā "kāds pielaidis uguni". Ja nav pieķerts pie rokas vai nav liecinieku, kas norādītu, ka tieši šis cilvēks ir dedzinājis, faktiski neiespējami piespriest sodu," situāciju skaidro Lagzdiņš.Dienas aptaujātie eksperti vienisprātis - lai saprastu, kā mazināt kūlas dedzināšanas epizožu skaitu, vispirms ir jāizprot, kāpēc pērnā zāle tiek dedzināta. "Pēc kolhozu sabrukuma lielākā daļa lauku tika atdoti privātīpašniekiem, kuri nav spējuši apsaimniekot savu zemi. Ja zāle aug septiņus gadus, tad vēlāk nav iespējams to sakopt ar pļaušanu, un pietiek, ja vienam zemniekam ienāk prātā, ka zāli var nodedzināt, pārējie turpina," kūlas dedzināšanas "tradīcijas" skaidro VUGD pārstāvis. "Tā patiesi ir cīņa ar vējdzirnavām," jautāts, kā ar kūlas dedzinātājiem cīnās Tukuma novadā, kur ik gadu ir liels pērnās zāles ugunsgrēku skaits, atbild novada priekšsēdētājs Juris Šulcs. "Pašvaldības policija šajā laikā īpaši uzmana apkārtni, bet, zinot, ka no kūlas dedzināšanas ir neiespējami izvairīties, ir vietas, kur esam izrakuši pat aizsargvaļņus, lai uguns neiet uz dzīvojamajām mājām," viņš stāsta. "Ar runāšanu un iedzīvotāju izglītošanu par to, ka par dedzināšanu draud sods, vien nepietiek," nosaka arī Daugavpils novada priekšsēdētāja Janīna Jalinska, jo "dedzinot tāpat". Tomēr esot viens līdzeklis, kas sekmē kūlas dedzināšanas skaita samazinājumu, viņa saka. Tie ir Lauku atbalsta dienesta uzliktie sodi, kas paredz, ka par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiek samazināti Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājumi. Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena ceturtdien, 3.aprīlī!