Ar reformu būs jāsadzīvo visiem

Kooperējot spēkus, varēsim labāk apgūt Eiropas Savienības fondu naudu un racionālāk ieguldīt naudu tur, kur lietderīgāk to darīt. Tagad bieži ir tā, ka katrs kaut ko grib tikai pie sevis. Īstenojot reformu, valsts būs spiesta nopietnāk domāt par ceļu sakārtošanu. Mēs vienmēr baidāmies, un šķiet — kad esmu viens, tad viss kārtībā. Ja nopietni grib risināt kādu lietu, tad vienam pašam to ir grūtāk izdarīt nekā visiem kopā. Valentīna Lazovska (TP), Ludzas domes priekšsēde Esmu par lielu, stipru Ludzas novadu. Divu gadu laikā, vienalga, vajadzēs apvienoties, bet pa šiem diviem gadiem mēs daudz ko varam pazaudēt, un no tā valsts attīstība cietīs vēl vairāk. Ja nelielajos pagastos nekas nenotiks, tajos likvidēs skolas un cilvēki vēl vairāk brauks no tiem projām. Tikai veicinot šajās teritorijās attīstību, ko var izdarīt lielā novadā, mēs varam mazināt arī cilvēku aizplūšanu. Jau tagad šajās teritorijās ir zems potenciāls, pie varas ir gados vecāki ļaudis. Mūsu mazie pagasti baidās no stipriem cilvēkiem. Viņi nebrauc uz Rīgu un nesaprot, kā tā nauda veidojas. Es to saprotu, man pašai ir zemnieku saimniecība. Māris Dadzis, Ventspils rajona Jūrkalnes pagasta priekšsēdis Lēmumu par pievienošanos Ventspils novadam pieņēmām pēc iedzīvotāju balsojuma, un mūs šī karte apmierina. Jūrkalne ir mazs pagasts, un, lai īstenotu lielākus projektus, mūsu kredītportfelis ir par mazu. Tāpat mazās pašvaldības atduras pret ierēdņu kapacitāti, ko lielākos novados ir iespējams nodrošināt kvalitatīvāku, pieaicinot speciālistus. Funkcijas mēs varam veikt, bet normāli attīstīties ir pagrūti. Iespēja nodrošināt attīstību arī tajās teritorijās, kas pašas to nespēj, ir reformas pluss. Tas veicinās arī valsts attīstību kopumā. Aivars Lācarus (TP), Talsu domes priekšsēdis Lai gan neizdevās īstenot viena liela novada izveidošanu rajona robežās, mēs esam gatavi atvērt durvis arī vēlāk. Ja būtu lielais novads, būtu vieglāk pārņemt rajona funkcijas un infrastruktūras objektus. Tiktu nodrošināta pēctecība un nevajadzētu papildu darbavietas radīt. Novadu kartes apstiprināšana dos iespēju sākt gatavošanos 2009.gada pašvaldību vēlēšanām un plānot investīciju apjomu katram novadam. Nepiekrītu tiem, kas šaubās par visu teritoriju interešu pārstāvību. Mūsuprāt, to varēs nodrošināt, uzticot katram deputātam atbildību par vienu novadā iekļauto agrāko pagastu. Nellija Kleinberga, Kuldīgas rajona Skrundas domes priekšsēde Reforma dos iespēju koncentrēt līdzekļus un nodrošināt kvalificētāku administrāciju. Pilsētas ir attīstības centri, un loģiski, ja tās ir novadu centri, jo lauku pašvaldības izmanto pilsētu infrastruktūru. Mazliet uztrauc ļoti lielie novadi — ja iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 10 000, vai to varēs veiksmīgi pārvaldīt un uzrunāt katru cilvēku. Mēs domājam izmantot potenciālā novada speciālistu veiksmīgo pieredzi arī no tajā iekļautajām pašvaldībām, jo labi piemēri ir arī lauku teritorijās. Manuprāt, būtu bijis demokrātiskāk dot iespēju tiem, kas ir pret, padzīvot pašiem, lai redzētu, kā ir. *** Pret novadu kartē noteiktajām robežām Jānis Rudzītis (ZZS), Ogres rajona Ikšķiles novada domes priekšsēdis Esmu viens no tiem, kuram paveicās, jo valdība atbalstīja Ikšķiles novada saglabāšanu esošajās robežās. Mēs vieni no pirmajiem apvienojāmies un, tāpat kā Kandavas novads, jau nosvinējām desmit gadu jubileju, tāpēc nešķita saprotama vēlme mūs iekļaut lielākā novadā. Pašvaldībai, kas var pati par sevi pastāvēt un attīstīties, tāda iespēja ir jādod. Šā gada astoņos mēnešos mūsu novadā iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 670 cilvēkiem un tuvojas 8000. Esmu bijis Zviedrija un Dānijā — tur vispirms valsts sakārtoja infrastruktūru un tikai tad apvienoja pašvaldības. Andris Āboliņš, Bauskas rajona Codes pagasta priekšsēdis Mums neviens nav pierādījis lielā novada priekšrocības. Tas, ka lielo Bauskas novadu valdībā apstiprināja, nedodot vārdu tā pašvaldību pārstāvjiem, neliecina par demokrātisku un konsekventu pieeju. Mūsu rajona pašvaldības bija vienojušās par reformas īstenošanu 167 novadu kartes projekta robežās. Mums nebija domstarpību atšķirībā no citiem, kuri robežas dalīja sēdes laikā. Pašvaldību reforma ir ļoti vajadzīga, jo daudzviet ir problēmas, bet tagad grib visus pēc vienas šnites nolīdzināt. Var saprast pretestību pilsētu vēlmei attīstīties uz lauku rēķina, ja pilsētas ir nesakārtotas ar noplukušām ēkām un sliktu ielu stāvokli. Andris Neimanis (ZZS), Cēsu rajona Raunas pagasta priekšsēdis Mēs ar Priekuļiem esam divas spēcīgas un patstāvīgas, turklāt — ļoti atšķirīgas pašvaldības ar dažādiem attīstības veidiem. Mūs apvienojot, nosaukumā vajadzētu rakstīt Priekuļu/Raunas novads. Raunas pagastā attīstība ir viena no straujākajām rajonā un mērķtiecīgi īstenota no 1990.gada, Rauna vēsturiski ir bijis centrs, un mēs nevaram kļūt tikai par pakalpojumu sniegšanas vietu. Es atbalstu reformu un piekrītu, ka nabadzīgākajām pašvaldībām vajadzētu pievienoties bagātākajām, to jau sen vajadzēja izdarīt. Mēs arī būtu ar mieru kādu no šīm pašvaldībām paņemt, bet, piemēram, Mārsnēni aizgāja uz Cēsīm. Jānis Abakuks (ZZS), Ventspils rajona Piltenes domes priekšsēdis Piltene, kurai ir lauku teritorija, ir trešā senākā pilsēta Latvijā un būtu jāsaglabā kā atsevišķa pašvaldība. Tā izkusīs lielajā novadā, kurā ir tik dažādas mentalitātes. Ja pašvaldībai ir vidusskola, sporta skola, mūzikas skola un tā pati ir spējusi uzcelt jaunu kultūras namu, tad nav skaidrs, kāpēc pretēji tās lēmumam to grib iekļaut lielā novadā. Reforma ir vajadzīga, jo nevar pastāvēt pašvaldības ar 400 vai 600 iedzīvotājiem. Ja tās nespēs attīstīties, šīs vietas kļūs vēl tukšākas. Taču mums tas nedraud. Ventspilnieki pie mums būvē mājas, un mūsu teritorijā dzīvo arī miljonāri. Vitālijs Skudra (TP), Rēzeknes rajona Maltas domes priekšsēdis Ja saka, ka Malta paliks kā sala lielajā Rēzeknes novadā, tad atgādināšu — ir tāda valsts Malta, kuru apskalo ūdeņi, bet kas ir viena no bagātākajām valstīm. Arī mēs esam viena no bagātākajām pašvaldībām Rēzeknes rajonā. Mums ir viss — divas vidusskolas, muzejs, 14 sabiedriskās organizācijas. Mēs īstenojam trīs lielus projektus, taču Rēzeknes rajonā ir vāji attīstīta infrastruktūra. Reforma ir vajadzīga, un tā bija jāīsteno jau 1997., 1998.gadā — tad tā būtu notikusi bez sāpēm. Tagad nav ņemtas vērā iedzīvotāju vēlmes un tiek izdarīts spiediens. Slikti, ka lielās partijas nerēķinās ar mazajiem vīriņiem, bet Latvija jau nav vienīgā zeme, kur var dzīvot…