Ar smaidu neskopojas. Pat ieskrūvē lampiņu

"Mēs citu pastnieku sev negribam!" – raksta kāds Latvijas iedzīvotājs, pieteikdams savas apkaimes pastnieku konkursā, ko ik gadu organizē VAS Latvijas pasts, aicinot cilvēkus izcelt, viņuprāt, uzticamākos, izpalīdzīgākos un zinošākos pastniekus un pasta nodaļu operatorus. Arī no citām konkursam Mans pastnieks iesūtītajām anketām plūst labi vārdi un pateicības. Latvijas pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns norāda – jebkurš novērtējums, jo īpaši no klientu puses, ir būtisks. "Ir jājūt prieks par savu darbu un ka cilvēkiem tas ir svarīgs. Ja dari ko bezjēdzīgu, kas nevienam nav vajadzīgs, vienā brīdī tev pašam radīsies jautājumi – kāpēc tas viss? Bet, ja redzi, ka par tavu darbu cilvēki ir gatavi, veltot savu laiku, uzrakstīt un pateikt paldies, tas ir nozīmīgi," viņš saka. 

Latvijas pasta vadītājs stāsta, ka konkurss iedzīvotāju vidū ik gadu kļūst arvien populārāks un iesūtīto anketu skaits aug. Pasta darbiniekiem šādi izteikta atzinība sniedz gandarījumu un motivē censties, savukārt uzņēmums ar konkursu gan stiprina pasta profesiju prestižu, gan apzinās vērtību, kas mājo tā personālā – it īpaši gadījumos, kad viņi kā visatzītākie sava darba darītāji iedzīvotāju anketās tiek minēti atkārtoti gadu no gada. 

Konkursā Mans pastnieks 2017 ikviens savu pastnieku vai pasta nodaļas operatoru var pieteikt vēl līdz 31. janvārim. Aizpildāmo anketu (tā atpakaļ nosūtāma bez maksas) Latvijas pasts jau ievietojis laikrakstu un žurnālu abonēšanas katalogos 2018. gadam, ko oktobrī savās pastkastītēs atrada tie, kuri kādu no preses izdevumiem ar Latvijas pasta starpniecību abonējuši pēdējo trīs gadu laikā. Anketu iespējams aizpildīt un iesniegt arī tiešsaistē. 

Par šogad konkursā Mans pastnieks visvairāk izceltajiem pasta darbiniekiem varēs uzzināt arī Dienā februāra beigās, bet līdz tam laikrakstā palaikam dosimies līdzi dažādu reģionu pastniekiem viņu ikdienas gaitās, kurās netrūkst ne piedzīvojumu, ne pārdzīvojumu. 

Iespēja novērtēt
Jau patlaban Latvijas pasts no iedzīvotājiem saņēmis vairāk nekā 4000 aizpildītu konkursa anketu, un viss liecina, ka līdz janvāra nogalei to skaits pārsniegs tās aptuveni 7000, kas tika iesūtītas pērn. Pirms septiņiem gadiem konkurss tika uzsākts, jūtot, ka daudzviet, jo sevišķi ārpus Rīgas, Latvijas pasta klientiem un pasta darbiniekiem jau izveidojušās pavisam cita līmeņa attiecības, kas ir ciešākas nekā "klients – pakalpojuma sniedzējs". Pastnieks laukos par vietējiem ļaudīm un viņu dzīvi zina vairāk, tajā skaitā personīgas lietas, un ļoti bieži ikdienā arī dara vairāk nekā prasa tiešie darba pienākumi. "Jutām, ka daudziem mūsu klientiem ir vēlme pastniekiem par to pateikt paldies. Tāpēc izveidojām platformu, kur to izdarīt un ar kuras palīdzību mēs arī uzņēmumā varētu apkopot rezultātus un pēc tam publiski savus darbiniekus godināt, apbalvot un novērtēt," stāsta M. Vilcāns. 

Latvijas pastā kopumā strādā 3087 pastnieki un pasta operatori, un pērn konkursā tika saņemtas anketas par 1400 no viņiem. "Tas, manuprāt, ir ļoti liels skaitlis. Cilvēkiem parasti ir vienkāršāk pasūdzēties nekā pateikt ko labu, jo tas jau liekas pašsaprotams. Bet konkursa rezultāti liecina par pretējo – cilvēki ir gatavi teikt paldies," saka Latvijas pasta vadītājs un piebilst – šim pasākumam arī piestāv tas, ka lielākā daļa aizvien ir ar roku rakstīti pieteikumi. "Tas ir kā uzrakstīt un nosūtīt Ziemassvētku kartīti ar laba vēlējumiem. Vienu brīdi šī tradīcija, likās, jau ir uz izzušanas robežas, taču pēdējos gados atkal redzam, ka tā pieņemas spēkā un atjaunojas, jo sniedz pavisam citas emocijas nekā apsveikums e-pastā." 

Pēc konkursā iesūtītajām anketām gada labākais pastnieks un pasta nodaļas operators tiek noteikts katrā Latvijas reģionā – Rīgā, Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē. Tālāk seko īpašs godināšanas pasākums, kurā Latvijas pasts apdāvina laureātus, ir ziedi, muzikanti un ļoti sirsnīga atmosfēra. "Mani pērn pozitīvi pārsteidza, ka cilvēki tam bija tik ļoti rūpīgi gatavojušies. Viena lieta, ka paši pasta darbinieki ir sapucējušies, bet viņiem līdzi no ciemata vai novada ir atbraukuši vēl 10 atbalstītāji un sveicējs no pašvaldības!" M. Vilcāns dalās iespaidos.

Jāprot atrast kontaktu ar klientiem, risināt stresa situācijas, ar patiku un smaidu runāt, skaidrot, palīdzēt

Gaidīts ciemiņš
Konkursā biežāk tiek balsots par tiem, kas viesojas klientu mājās – par pastniekiem –, un vairāk viņus novērtē tieši reģionu iedzīvotāji. No Rīgas saņemto pieteikumu ir mazāk. Tam ir arī objektīvi iemesli, skaidro M. Vilcāns – Rīgā personīgais kontakts ar pastnieku nav tik izteikts, te arī vairāk daudzdzīvokļu māju, kur sūtījumu piegādātāju vaigā neieraugām. Savukārt laukos pastnieka ienākšana sētā noteikti tiek pamanīta. Nereti viņš abpusējas uzticēšanās ietvaros arī pārkāpj iedzīvotāju māju slieksni, ieiet viņu privātajā telpā, izveido ar cilvēkiem tuvāku kontaktu, palīdz viņiem – it īpaši senioriem attālākās lauku viensētās. Pēdējās desmitgades izmaiņas Latvijas reģionu vidē iespaidojušas arī pastnieku darbu, ikdienu, klientu loku. "Bet pamatlieta ir palikusi – pastnieks savā ziņā sniedz emocijas. Lai cik grūti laiki bijuši, cilvēki tomēr pastnieku allaž ir gaidījuši – ar priecīgām vēstīm, sūtījumiem, pensiju. Pārsvarā viņš ir bijis tas, kurš atnes ko labu – kaut vai ar cilvēku parunājas," M. Vilcāns saka.

Tiesa, pastnieka profesijā ienāk arī laikmeta diktētas transformācijas. Mainās pakalpojumi, ko pasta klienti izvēlas biežāk – vēstuļu apjoms sarūk (tiesa, ne Ziemassvētku laikā), savukārt būtiski aug visu veidu paku sūtījumi, jo cilvēki čakli iepērkas internetā. Tas arī var nozīmēt, ka pastniekam biežāk jābrauc ar auto, lai sūtījumus piegādātu, M. Vilcāns piekrīt. Iespaidu atstāj arī jaunās tehnoloģijas, kas ienāk nozarē, lai atvieglotu darbinieku darbu un arī sekotu līdzi tendencēm un augošajām klientu prasībām – piemēram, cilvēki sagaida, ka sūtījumu piegāde kļūst ātrāka. "Tāpēc ieviešam pastniekiem termināļus, ar kuriem sūtījumus var gan noskenēt, gan uzreiz piereģistrēt to izsniegšanu un nodrošināt elektronisku datu apmaiņu ar tām valstīm, no kurām šos sūtījumus saņemam," stāsta M. Vilcāns un min vēl vienu nesen ieviestu lietu, ko klienti gaidījuši jau ilgi – tagad paziņojumu par pakas pienākšanu pastā cilvēki sāk saņemt ne vairs kā papīra lapiņu pastkastē, bet īsziņas veidā telefonā. 

Jāpatīk komunicēt
Neatkarīgi no tehnoloģijām galvenā pastniekam nepieciešamā kompetence tomēr ir un paliek māka strādāt ar cilvēkiem, norāda M. Vilcāns. Jāprot atrast kontaktu ar klientiem, risināt stresa situācijas, ar patiku un smaidu runāt, skaidrot, palīdzēt, bet visu pārējo var iemācīties. Tas profesijā ir gan galvenais izaicinājums, gan prieks. 

Tikpat divējāds ir arī tāds faktors kā ikdienā mērojamie attālumi – ja pastnieks pārvietojas ar mašīnu, tie vidēji ir 100 km dienā. No vienas puses, šāda mobilitāte, kas pamatā aizņem agra rīta cēlienu, ne vienmēr ir patīkama, jo laikapstākļi Latvijā mēdz būt paskarbi, tomēr, no otras puses, būšana kustībā, pamanot un izbaudot arī dabas un gadalaiku mainīgo skaistumu, ir veselīgāka alternatīva sēdēšanai pie galda birojā, spriež M. Vilcāns. 

Arī viņam pašam ir sanācis ieskatīties pastnieku un pasta operatoru ikdienā. "Uzskatu, ka lēmumi uzņēmumā var būt pilnvērtīgi tikai tad, ja lēmuma pieņēmējs pilnībā saprot visu procesu. Savulaik Eksprespastā visi pakalpojumu attīstībā iesaistītie darbinieki braucām kā kurjeri, šķirojām cehā sūtījumus, pieņēmām klientu telefona zvanus utt. – lai saprastu, kāds ir sūtījuma ceļš un ko tajā varam mainīt un uzlabot. Arī tagad Latvijas pastā pirms vairākiem gadiem mēs, vadošie darbinieki, devāmies vai nu uz pasta nodaļām, vai reģionālajiem sadales centriem un strādājām. Braucu arī par šoferi pastniekam," M. Vilcāns smaida. Lai gan jau tagad dažviet pasaulē eksperimentālā kārtā sūtījumus mēdz piegādāt droni un nākotnē tehnoloģiju progress pastā strādājošo darba ritējumu varētu mainīt vairāk, nekā patlaban spējam iedomāties, Latvijas pasta vadītājs ir pārliecināts, ka pasta funkcija aizvien būs ļoti nepieciešama.