Izskatot šo lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2010.gada 20.decembrī Pavliņu atzina par vainīgu gan kukuļņemšanā, gan dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un piesprieda viņam piecu gadu un sešu mēnešu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, kā arī divu gadu aizliegumu ieņemt vadošus amatus valsts dienestā. Tiesas zālē gan Pavliņš apcietināts netika.
Šodien AT Krimināllietu tiesu palāta atcēla Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 20.decembra spriedumu daļā par Pavliņa notiesāšanu pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas un galīgā soda noteikšanu. Atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, faktiski nekas nemainījās, ne nodarījuma kvalifikācija, ne sods, AT šodien tikai precizēja apsūdzības formulējumu, papildināja Kataja.
Tādejādi AT pirmdien atzina Pavliņu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 318.panta 2.daļā - dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā. AT viņu sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, atņemot tiesības uz diviem gadiem ieņemt amatu valsts dienestā.
Kā galīgo sodu AT Pavliņam noteica, daļēji saskaitot piespriestos sodus, un piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, atņemot uz diviem gadiem tiesības ieņemt vadošus amatus valsts dienestā.
Pārējā daļā spriedums atstāts negrozīts.
Motivēts pirmdien AT pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams 10.aprīlī, un no šīs dienas lietas dalībnieki to 10 dienu laikā varēs pārsūdzēt AT Senātā.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesā kukuļa došanā un krāpšanā apsūdzētais uzņēmējs Rihards Blūmanis tika atbrīvots no kriminālatbildības. Tiesa atzina, ka Blūmanis sasirdzis ar psihiskiem traucējumiem, tādēļ viņam tika piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis - ambulatoriska ārstēšana medicīnas iestādē.
Vēlāk Pavliņa aizstāve minēto spriedumu pārsūdzēja, tāpēc lieta nonāca AT Krimināllietu palātā, kas apelācijas kārtībā to izskatīja pagājušajā nedēļā. AT šodien pasludināja spriedumu, faktiski to nemainot, piebilda Kataja.
Kā ziņots, prokurore Velta Zaļūksne pirmās instances tiesas debatēs Pavliņam lūdza piespriest sešu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts pārvaldē uz trim gadiem. Otrai lietā apsūdzētajai personai Zaļūksne lūdza piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekli. Savukārt advokāti abus aizstāvamos bija lūguši pilnībā attaisnot.
Prokurore aģentūrai LETA pēc pirmās instances tiesas sprieduma pasludināšanas atzina, ka Pavliņam piespriestais soda mērs viņu apmierina, tāpat kā lēmums attiecībā pret otru apsūdzēto, kur citu iespēju kā atbrīvošana no kriminālatbildības faktiski neesot bijis. Savukārt Pavliņa advokāte Guna Kaminska pauda apņēmību augstākās tiesu instancēs pierādīt, ka viņas klients celtajās apsūdzībās ir attaisnojams.
Pavliņam uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma (KL) 318.panta 2.daļas - par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā.
Tāpat Pavliņš apsūdzēts pēc KL 320.panta 2.daļas - par kukuļa pieņemšanu, tas ir, par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma apzināti prettiesisku pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku, par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja vai kukuļa piedāvātāja, vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, ja šīs darbības veiktas lielā apmērā vai ja kukulis pieprasīts.
Prokurore Zaļūksne apsūdzību uzrādījusi arī kukuļdevējam - SIA "Vigo" valdes loceklim Blūmanim. Šī persona apsūdzēta pēc KL 323.panta 1.daļas - par kukuļdošanu, tas ir, par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošanu vai piedāvāšanu, ja piedāvājums pieņemts, personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja vai kukuļa piedāvātāja, vai citas personas interesēs.
Blūmanim apsūdzība uzrādīta arī pēc KL 177.panta 3.daļas - par krāpšanu lielā apmērā.
Kā iepriekš informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka AĪVA direktors, būdams arī iepirkumu komisijas vadītājs, izmantoja savas dienesta pilnvaras un apzināti veica pretlikumīgas darbības, tostarp kopā ar ieinteresētajām personām organizēja fiktīvu iepirkumu par mākslīgi paaugstinātām cenām un nodrošināja sev vēlamā uzņēmuma uzvaru ar būvniecību saistītā cenu aptaujā.
Kriminālprocesa materiāli liecina, ka par šīm darbībām iestādes vadītājs pieņēma kukuli 20 000 latu apmērā no iepirkumā uzvarējušā uzņēmuma pārstāvja. Kriminālprocesa gaitā konstatēts, ka amatpersonas darbības izraisījušas smagas sekas, nodarot valstij zaudējumus vairāk nekā 28 000 latu apmērā.
AĪVA direktoru KNAB darbinieki sadarbībā ar AM aizturēja 2007.gada 14.janvārī. AM tika izveidota speciāla komisija, kas izvērtēja atstādinātā Pavliņa darbību. Komisija nekonstatēja pārkāpumus AĪVA veiktajās iepirkumu procedūrās. Konkrēti iepirkumi, kuru dēļ aizturēts Pavliņš, netika izpausti.