Par šo tematu šodien raksta Diena.
Kā atzīst Mārupes novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Punculis, problēma esot tā, ka grāvjos, kas aizvada notekūdeņus līdz attīrīšanas iekārtām, trūkst caurteces. Apbūves dēļ daudzviet bojāta meliorācijas sistēma. Lai situāciju mainītu, Mārupe iesniegusi Vides ministrijā Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaistīšanai izstrādāto projektu par kanalizācijas sistēmas izbūvi, kura pēc aptuveni diviem gadiem aizvietos atklātos notekūdeņu grāvjus.
Reģionālās vides pārvaldes speciālisti atzīst - normas nav pārkāptas, noskaidrojis laikraksts.
Diena jau ziņoja, ka Garkalnes novada Upesciemā problēmas savukārt rada attīrīšanas iekārtu jaudu trūkums. Novada dome vēl tikai plāno prasīt ES naudu, lai situāciju mainītu. Tiesa, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes pārstāvis Elmārs Jasinskis norāda, ka novads rīkojies greizi. Mājas, kuru iemītnieki cieš no tuvumā esošo attīrīšanas iekārtu smakas, esot uzbūvētas šo iekārtu aizsargjoslā, kura esot 200 metru plata, bet mājas atrodas tikai metru 50 attālumā no iztvaikojošiem notekūdeņu dīķiem.
Arī Mārupē vakarā nevar atvērt logu, jo smird kanalizācija
Kristīne ar ģimeni Mārupē dzīvo aptuveni divus gadus un periodiski «izbauda», ko nozīmē dzīvot notekūdeņu grāvju tuvumā. «Situācija saasinās vakarā, vēlu vakarā, kad sakarsušās telpas varētu izvēdināt, taču līdz ar vēsumu istabā ienāk arī notekūdeņu smaka, radot vēdināšanai pretēju efektu,» saka Kristīne.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.