NBS darbosies ikdienas režīmā un izmantos dažādus elementus, tajā skaitā kuģus un radarus, novērojumu veikšanai.
Vaicāts, vai Latvijai būtu iespēja kādu no raķetēm nepieciešamības gadījumā notriekt, ja tā bīstami novirzītos no šaušanas laikā nospraustā kursa, Galkins norādīja, ka šo jautājumu pašlaik nekomentēs. Viņš akcentēja, ka par drošību jāatbild šāda notikuma organizētājam, kas šajā gadījumā ir Krievija. NBS no kaimiņvalsts puses sagaida visu drošības normu ievērošanu.
Taujāts par to, kādas raķetes Krievija plāno šaut, AM pārstāvis pastāstīja, ka nav tādi noteikumi vai normas, kas Krievijai liktu atklāt šo informāciju. Saistībā ar iepriekšējā reizē plānoto raķešu šaušanu Aizsardzības ministrija kaimiņvalsts militārajam atašejam Latvijā bija norādījusi, ka sagaida pēc iespējas detalizētākas ziņas par to, kas tiks darīts. Sīkāka informācija no Krievijas puses tolaik netika saņemta.
Galkins uzsvēra, ka saistībā ar Krievijas plānoto raķešu šaušanu satraukumam nav iemesla.
Kā ziņots, Krievija atkal plāno organizēt raķešu šaušanu Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, aģentūru LETA informēja Galkins.
Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs informējis Latvijas Civilās aviācijas aģentūru, ka Krievijas Jūras spēki no 17.aprīļa līdz 19.aprīlim rezervējuši gaisa telpu un 19.aprīlī plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi gaisa telpā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā.
AM joprojām uzskata šāda veida mācības Latvijas teritoriālo ūdeņu tiešā tuvumā par nepamatotām un provokatīvām, kā arī pauž bažas par Krievijas spējām nodrošināt drošību mācību laikā.
Jau vēstīts, ka Krievijas Jūras spēki raķešu šaušanas mācības Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā bija pieteikuši arī no 4. līdz 6.aprīlim. Mācību laikā netika izšauta neviena raķete, bet šādas mācības uzskatāmas kā daļa no Krievijas stratēģiskās komunikācijas un spēka demonstrēšanas citām reģiona valstīm, iepriekš pauda eksperti.