"Iesaiste, izaugsme un ilgtspēja" ir pagaidām definētais prezidentūras vadmotīvs. Kā būtiskākās prezidentūras tēmas, kas jau patlaban iezīmējušās, tiek minēta konkurētspējīga ES, informācijas sabiedrības stiprināšana un ES lomas stiprināšana globālajā mērogā. Ziņojumā uzsvērts, ka, plānojot un vadot prezidentūru, tiks nodrošināta sabiedrības līdzdalība. Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums portālam Diena.lv atzina, ka patlaban sabiedrībā valda nepietiekama izpratne par prezidentūru un tās laikā rīkoto pasākumu nepieciešamību, un to nepieciešams mainīt.
Šis gads prezidentūras rīkošanā būs izšķirošs, jo jāpabeidz gan tās saturiskā, gan arī administratīvā sagatavošana. Turklāt gatavojoties Austrumu partnerības Rīgas samitam, Latvija kopā ar partneriem definēs darbības virzienus līdzšinējā Austrumu partnerības politikā.
Ziņojuma projekts valdībā tiks skatīts otrdien, 7.janvārī. Savukārt Saeimas ikgadējās ārlietu un Eiropas lietu debates iecerētas 23.janvārī. Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gadā. Izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, kas paredz ārpolitikas debašu rīkošanu, tika veiktas 2010.gada rudenī. Ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas starptautiskās atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē. Sēdes sākumā deputātus par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā uzrunā ārlietu ministrs, bet pēc tam tiek atklātas debates.
25 lapaspušu garajā ziņojumā uzsvērts, ka 2014.gadā Latvijas ārpolitikā veicami svarīgi uzdevumi. Ārlietu dienesta īpašas pūles tiks veltītas, gatavojoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē, tostarp ES lomas stiprināšanai Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs, Latvijas ekonomisko interešu pārstāvēšanai, kā arī atbalstam tautiešiem ārvalstīs.
Liela daļa ziņojuma veltīta Latvijas dalības ES jautājumiem. Uzsvērts, ka Latvijas interesēs ir spēcīga un vienota ES ārpolitika, pārstāvot dalībvalstu kopīgās vērtības un intereses starptautiskajā arēnā. Minēts, ka Latvija ir viena no līderēm ES politikas veidošanā Centrālāzijā un mūsu valsts interesēs ir ES aktīvāka iesaiste šajā reģionā, jo tā veicina reģiona valstu lielāku atvērtību tirgus ekonomikai un labai pārvaldībai.
Latvijas un Krievijas attiecības aplūkotas ne vien divpusējā kontekstā, bet arī plašāk - ES un Krievijas dialogā. "2014. gadā Latvija turpinās uzturēt prasību par vienotu ES pieeju attiecībās ar Krieviju. Tuvojoties savai prezidentūrai ES Padomē, Latvija būs atvērta viedokļu apmaiņai ar Krieviju par ES un Krievijas attiecību aktuālajām un prioritārajām tēmām, lai veicinātu ES-Krievijas sadarbību." Uzmanība tiks pievērsta sadarbības iespējām Centrālāzijā un Afganistānā. Sekmējot labas kaimiņattiecības ar Krieviju, Latvija vienlaikus turpinās uzturēt savu pozīciju par Latvijas sabiedrības integrācijas procesiem un Latvijas vēstures jautājumiem.
Kā Latvijas tuvākie sabiedrotie ziņojumā norādītas Baltijas un Ziemeļvalstis - Igaunija, Lietuva, Dānija, Somija un Zviedrija, Vācija, kā arī Višegradas valstis - Čehija, Slovākija, Ungārija un Polija. Vienlaikus Latvijas interesēs ir turpināt attīstīt ciešu dialogu ar ASV un veicināt ASV nemainīgu iesaisti Eiropas drošībā. Ziņojumā teikts, ka gaidāmajā NATO samitā, kas šogad notiks Lielbritānijā, būtiski panākt lēmumus, kas veicina kolektīvās aizsardzības spēju saglabāšanu spiedīgajā finanšu situācijā. Tāpat jāpanāk lēmumi, kas veicina savietojamības saglabāšanu ar partneriem arī pēc līdzšinējā operāciju tempa samazināšanas. Svarīgi arī nodrošināt tā saucamās NATO atvērto durvju politikas turpināšanu.
Svarīga loma ziņojumā veltīta arī valsts ārējo ekonomisko interešu īstenošanai, tostarp pievienošanās sarunām OECD. Tāpat nav aizmirsta sadarbība ar diasporu. Ministrijas mērķis ir veicināt diasporas politisko un pilsonisko līdzdalību, saglabāt tās saikni ar Latviju un latvisko identitāti un stiprināt sadarbību ar tautiešiem ārzemēs.
2015.gada pirmajā pusē gaidāmās ES prezidentūras kontekstā vienas no lielākajām diskusijām sabiedrībā raisījušas tās izmaksas. Bažas par tām paudis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Laikraksts Diena iepriekš vēstīja, ka Latvijas prezidentūra ar ieplānotajām izmaksām 86,2 miljoniem eiro nav no taupīgākajām.