Pēc Kalniņa vārdiem, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) ar viņu esot runājis par šo jautājumu, un Kalniņš devis pozitīvu atbildi. Tagad atliekot tikai dot pavēli un armija iesaistīsies vakcinēšanas organizēšanā.
Savukārt gaidīt, ka armijas mediķi varētu sniegt papildus atbalstu cīņā ar Covid-19, nav pamata, jo 90% šo speciālistu jau ikdienā strādājot slimnīcās, tātad jau ir iesaistīti šajā darbā.
Pašlaik armijā ar Covid-19 ir inficējies 41 karavīrs, visi tie esot vietējie un neviens nav sabiedroto karavīrs. Vēl 155 karavīri atrodas izolācijā. Armijā visi saslimšanas gadījumi līdz šim bijuši viegli.
Kalniņa vērtējumā, aizvadītajā 2020.gadā armija esot parādījusi savu spēku, jo esot izpildīti visi uzdevumi, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju. Līdzīgi arī nākamajā gadā nekādas atkāpes no plāniem pandēmijas dēļ armija neplāno.
Nākamā gada svarīgākie iepirkumi būs saistīti ar 6x6 tehnikas iegādi, vieglajiem strēlnieku ieročiem, droniem, augsto tehnoloģiju un sakaru līdzekļiem. Kopumā armijas budžets ir virs 700 miljoniem eiro, un investīcijām plānota ap trešdaļa šo līdzekļu. Infrastruktūru vairāk tiekot plānots attīstīt reģionos.
Kā ziņots, 17.decembrī Saeima ģenerālleitnantu Kalniņu atkārtoti apstiprināja NBS komandiera amatā.
Kalniņš NBS komandiera pienākumus pilda kopš 2017.gada janvāra. Iepriekš viņš bijis NBS Apvienotā štāba priekšnieks, Zemessardzes komandieris un Zemessardzes štāba priekšnieks, kā arī ieņēmis citus vadošus amatus NBS un Zemessardzē. Kalniņš guvis arī operāciju plānošanas un vadības pieredzi, dienot starptautiskajā operācijā Irākā. Dienestu Latvijas armijā sācis 1997.gadā Zemessardzes 51.bataljonā.