Kļūs par pilsētniekiem
Ideja Cimdeniekus iekļaut Liepājas pilsētas teritorijā apspriesta jau vairākus gadus, kaut gan oficiāli iedzīvotāju viedoklis par to nav izzināts. Nesen Grobiņas pagasts ar iesniegumu pārņemt Cimdeniekus oficiāli vērsās Liepājas domē, kas šo piedāvājumu konceptuāli atbalstīja. Pašlaik izveidota darba grupa, kas lems par pārņemšanas lietderību, un, visticamāk pēc novadu reformas Cimdenieku ciema ļaudis sevi lepni varēs dēvēt par pilsētniekiem, liepājniekiem.
Bet vai Cimdenieku iedzīvotāji to vispār vēlas? Uzrunājot cilvēkus, pirmajā mirklī viņi ir noraidoši. "Pārdos mūs kā kaķus maisā!" saka Ludmila Zavaļina. Taču, pārrunājot šo pārmaiņu ieguvumus un zaudējumus, pēc brīža paši secina, ka sliktāk droši vien nebūs, ja vien uzlabotos satiksme ar Liepāju, atvērtu vismaz vienu veikalu un nepalielinātu maksu par komunālajiem pakalpojumiem.
Vienas pārmaiņas šī ciemata ļaudis jau piedzīvojuši — deviņdesmito gadu sākumā faktiski slēgtā militārā zona tika atvērta. "Pēc tam, kad ciems, kurā dzīvoja krievu armijas virsnieki un viņu madāmas, tika pievienots Grobiņas pagastam, cilvēku ikdienas gaitas mākslīgi tika pagrieztas mūsu virzienā, kaut gan patiesībā visus pakalpojumus šie cilvēki saņem Liepājā," saka A.Priedols.
Satraucas par dārzu nākotni
Cimdenieku ciemats ar aptuveni 400 iedzīvotājiem izpleties starp Liepājas ezeru, lidostas teritoriju un dzelzceļu tieši uz Grobiņas pagasta un Liepājas pilsētas robežas. Braucot no Liepājas uz Cimdeniekiem, pat grūti saprast, kur beidzas pilsēta un sākas ciemats. Tajā gan vairāk jūtama lauku vide — nelielas daudzdzīvokļu mājas, ielas ar koku alejām, plaša zaļā zona, klusas ieliņas un liela mazdārziņu teritorija. Te saimnieko gan vietējie, gan liepājnieki, un trūcīgos apstākļos zemes pleķītim, kur var izaudzēt savus augļus, ogas, dārzeņus, ir liela nozīme. Īpaši situācijā, kad ciematā jau vairākus gadus nav veikala, bet pilsētas veikali un tirgus ir patālu. Dārziņu apsaimniekotāji gan ir neziņā, vai arī turpmāk vietā, kur līdzās ir apbūves zeme, varēs sliet savas siltumnīcas un rušināt dobes.
Tomēr šis miers un klusums reizēm kļūst apgrūtinošs, jo tik daudz kā pietrūkst. Slēgta pasta nodaļa, aizvērts vienīgais veikals, visi Cimdenieku bērni apmeklē bērnudārzu un mācās Liepājā, nav feldšerpunkta, nevienas kultūras iestādes. Tikai pirms dažiem gadiem atvērts bērnu un ģimenes atbalsta centrs, kas saspiests divās mazās istabiņās. Te uz dažām stundām dienā var atstāt savu mazuli tie vecāki, kuri nelaiž bērnu dārziņā vai gaida rindā uz vietu tajā. Tā kā ar bērniem te strādā pagasta sociālā darbiniece, vietējie vismaz tā var tikties un risināt savas sociālās problēmas. Mazuļu vecāki, kuri izmanto centru, kas savulaik atvērts ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un pašvaldības gādību, cer, ka to turpinās uzturēt arī Liepājas dome. Cimdeniekos darbojas grāmatu apmaiņas punkts, kur cilvēki regulāri var saņemt iepriekš pasūtīto lasāmvielu no Grobiņas pagasta bibliotēkas. Vai šāda iespēja būs nākotnē, cilvēki šaubās, jo nav pārliecības, ka kāds no Liepājas ar grāmatu kastēm brauks uz Cimdeniekiem.
"Protams, nav jau tik traki, to visu var dabūt pilsētā, tikai jāuzlabo satiksme. Šobrīd dienas vidū no viena autobusa līdz nākamajam jāgaida divas un vairāk stundas. Līdz pieturai jāiet vairāk nekā kilometrs, jo ciematā autobuss iebrauc tikai agri no rīta un vēlu vakarā," piebilst Ludmila Zavaļina.
Bez pūra neatstāj
"Palaižot šo bērnu [Cimdeniekus] pasaulē, mēs kaut ko dodam arī pūrā. Sakārtota ciemata centrālā siltumapgādes sistēma, lai taupītu siltumu, dzīvojamo namu koplietošanas telpās nomainīti logi un durvis, vairākām mājām mainīti jumti. Rekonstruēta notekūdeņu un kanalizācijas sistēma. Vajadzētu sakārtot arī ūdensapgādi, taču, ja neesam spējuši to izdarīt pagasta lielākajā apdzīvotajā vietā, nav pārliecības, ka tik drīz to spēsim izdarīt tādā mazā ciematiņā. Īpaši, ja pavisam drīz būsim Grobiņas novadā ar centru Grobiņas pilsētā. Bet, ņemot vērā Liepājas mērķtiecīgo attīstību, domāju, ka tā ciemats pie jauna ūdensvada tiks daudz ātrāk. Liepāja pie Eiropas naudas plaukta dabūs augstāk pakāpties nekā mēs — mazs lauku miestiņš," atzīts A.Priedols.